Papildināts viss teksts. Koalīcija ceturtdien vienojusies par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) likvidēšanu un tās funkciju sadali Vides un Ekonomikas ministrijai (EM), žurnālistiem pēc koalīcijas padomes ārkārtas sēdes pavēstīja premjers Valdis Dombrovskis («Jaunais laiks»).
Premjers arī informēja, ka otrais solis pēc Tautas partijas aiziešanas no koalīcijas būs tūlītējas sarunas ar pārējiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem par atbalstu valdībai jautājumos, kas svarīgi finansiālās stabilitātes nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka pagaidām koalīcijai Saeimā nepietiek balsu, bet īpaši koalīcija cer uz sarunām ar partiju LPP/LC. Šīs sarunas būs pirmdien.
Koalīcijas partijas ceturtdien spriedušas arī par iespējamo Veselības ministrijas pievienošanu Labklājības ministrijai un Kultūras ministrijas pievienošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, tomēr atbilstoši jau iepriekš izteiktajiem viedokļiem šis piedāvājums atbalstu nav guvis, stāstīja Dombrovskis.
Jautājumos, kas skar valsts finansiālo stabilitāti, premjers pauda gatavību konsultēties ar visām partijām, tostarp ar Tautas partiju. «Pašlaik nav tik svarīga vairākuma vai mazākuma valdība, bet gan tas, vai Saeimas vairākumam ir izpratne par tiem jautājumiem, kas skar finansiālo stabilitāti,» viņš atzina, atkārtoti paužot gatavību nepieciešamības gadījumā turpināt darbu mazākuma valdībā.
Apvienības «Saskaņas centrs» līderis Jānis Urbanovičs gan pagaidām aģentūrai BNS atturējās no jebkādiem komentāriem par pārmaiņām ministriju skaitā.
Pret koalīcijas priekšlikumiem iepriekš atturīgi izturējušies LPP/LC pārstāvji, lai gan pērn gada sākumā publiskotais ekspremjera Ivara Godmaņa ministriju reorganizācijas plāns paredzēja sadalīt RAPLM funkcijas.
Arī iepriekš, komentējot iespēju likvidēt RAPLM, vairāki koalīcijas partiju pārstāvji izteicās, ka tas būtu racionāls risinājums.
Partijas «Pilsoniskā savienība» Saeimas frakcijas vadītāja Anna Seile atgādināja, ka RAPLM arī tika izveidota galvenokārt reformu un attīstības stratēģijas plānošanai un tās funkciju nodošana ministrijām, no kurām RAPLM vēsturiski tapusi, arī ir loģiska.
«Tā ir no tām mākslīgi veidotajām ministrijām. .. Domāju, ka tas būtu saprātīgs solis,» teica Seile.
Par RAPLM atbildības jautājumu atdošanu atpakaļ Vides un Ekonomikas ministrijai kā racionālu priekšlikumu izteicās arī «tēvzemiešu» frakcijas vadītājs Māris Grīnblats.
Savukārt partijas «Sabiedrība citai politikai» līderis Aigars Štokenbergs atgādināja, ka viņa vadītās partijas pārstāvji jau 2008.gada jūnijā nāca klajā ar savu reformu plānu, kas arī paredzēja sadalīt RAPLM funkcijas. Atšķirība bija vien tajā, ka SCP rosināja nodot atsevišķas funkcijas arī Tieslietu ministrijai.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis aģentūrai BNS atturīgi vērtēja koalīcijas lēmumu likvidēt RAPLM. «Funkcijas jau paliek.. Man grūti pateikt, jo jāredz, kādas funkcijas tiek nodotas Vides un kādas Ekonomikas ministrijai,» sacīja Jaunsleinis.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izveidota 2003.gadā, un tās pārraudzībā ir reģionālā attīstība, pašvaldību darbs, mājokļu politika, elektroniskie pakalpojumi un e-pārvalde.
Jau vēstīts, ka Tautas partija (TP) trešdien paziņoja, ka izstājas no koalīcijas un atsauc savus ministrus. TP pārziņā bija piecas ministrijas - Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Veselības ministrija, Kultūras ministrija, kā arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.
