Brīdina: Mežaparkā ieklīdis alnis; Ādažu poligonā - lācis (82)

Spriežot pēc aculiecinieku apraksta, tas ir aļņu teļš. Tā kā aļņi ir lieliski peldētāji, iespējams, ka dzīvnieks Mežaparkā nonācis, pārpeldot Ķīšezeru. Aļņiem mazuļi dzimst maija beigās un jūnija sākumā un uzturas kopā ar māti līdz brīdim, kad tai piedzimst nākamie mazuļi. Visticamāk, ka šis aļņu teļš ir gadu vecs un nupat nošķīries no mātes.

Dzīvnieks var rīkoties neprognozējami

Alnis ir miermīlīgs dzīvnieks, tomēr jāatceras, ka tas ir apmaldījies meža dzīvnieks, kas nepierastos apstākļos var rīkoties neprognozējami.

«Rīgas mežu» pārstāve Elita Plokste pastāstīja, ka nekādi pasākumi, lai palīdzētu alnim atgriezties ierastajā vidē, netiek plānoti.

«Teorētiski mēs varam to sameklēt un aizdzīt atpakaļ, taču tas nav vajadzīgs. Alnis ir ļoti miermīlīgs dzīvnieks un ceļu atradīs pats,» teica Plokste. «Vienkārši nevajag baidīties, kad viņu pamanāt,» viņa piebilda. Arī Rīgas zoodārzs un policija neplāno iesaistīties šajā lietā.

SIA «Rīgas meži» lūdz Mežaparka apmeklētājus būt uzmanīgiem un dzīvniekam bez vajadzības netuvoties. Tāpat ieteicams uzmanīt bērnus un ievērot parka iekšējās kārtības noteikumus - suņus obligāti turēt saitē. Suņi alni var izbiedēt, un viņš baiļu pārņemts var izskriet cilvēku apmeklētās vietās. Tādēļ jāuzmanās arī riteņbraucējiem un skrituļotājiem.

Alnis ir vislielākais dzīvnieks Latvijā. Tā augstums līdz skaustam ir divi metri, garumā var sasniegt trīs metrus un svērt 300-350 kg. Alnis ir arī viens no visvecākajiem Latvijas iemītniekiem, kas dzīvo te jau kopš ledus laikmeta beigām. Gadsimtiem ilgi tas bijis mūsu vienīgais briedis un par alni iesaukts tikai pirms gadiem simts. Lietuvieši un reizēm arī latgalieši vēl tagad alni sauc par briedi. Rīgas pilsētai piederošajos mežos mīt ap simt aļņu.

Ādažu poligonā atrod lāča pēdu nospiedumus

Ādažu poligonā manītas lāča pēdas, liecina militāro ziņu portālā «sargs.lv» pieejamā informācija.

Pēdas atrastas, kad starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības dienā īpašā pasākumā jaunsargiem un skolēniem tika stāstīts par gludeno čūsku.

Veicot Ādažu poligona bioloģiskās daudzveidības resursu apsekošanu, dabas aizsardzības speciālisti uzdūrās visai neparastam atradumam - lāča pēdu nospiedumiem. Pēdu nospiedumi labi bija redzami poligona centrālajā daļā - uz smilšainā ceļa netālu no Puskas kurgāna.

Kad tieši un no kurienes neparastais viesis devies ciemos pie karavīriem uz poligonu, vides speciālistiem gan nav zināms. Arī līdz šim lācis poligonā vai tā tuvumā nav manīts.

Brūnais lācis nav plaši izplatīts dzīvnieks Latvijas mežos, bet tomēr valsts ziemeļos un austrumos tas ir sastopams. Liela brūno lāču populācija aptuveni 600 lāču - mīt pie mūsu ziemeļu kaimiņiem Igaunijā.

Ādažu poligons ir unikāla teritorija, kurā redzams, kā regulārs traucējums, ko nodrošina militārās mācības, rada un uztur īpašus biotopus, kas ir mājvieta retām un aizsargājamām sugām, tostarp daudzām rāpuļu sugām.

Vairāku dabas vērtību veidošanos un saglabāšanos ir sekmējušas teritorijā notiekošās militārās aktivitātes, kas virsājiem un kāpām nav ļāvušas aizaugt ar krūmiem.