Jātnieku policija katrai pilsētai piešķir papildu pievienoto vērtību un, lai arī no malas izjāde ar zirgiem pa Rīgas parkiem šķiet vairāk kā izklaide, te slēpjas liels darbs un neviltota mīlestība pret zirgiem. Kā izrādās, šobrīd policijai trūkst cilvēku ar atbilstošu izglītību un pieredzi.
Rīgas jātnieku patruļas ikdiena (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Jebkura pilsēta lepojas ar savu zirgu patruļu, jo tas taču ir skaisti un arī iedzīvotājiem rodas lielāka cieņa pret policijas darbu," sarunā ar TVNET par savu nodarbošanos stāsta jaunākā inspektore Dace Zvejniece, kas šajā vienībā strādā trīs gadus.
Jātnieku policijai darbs atkarīgs no sastādītā grafika – jāstrādā kā darbdienās, tā brīvdienās un arī ziemā. "Protams, ja ir liels ledus, tad gan zirgi netiek vesti patruļā, jo viņu pakavi tomēr slīd," viņa paskaidro.
Vesternu cienīgas ainas tik bieži neredzēt
Lai spētu pierast pie pilsētas trokšņiem, katrs no četrkājainajiem policijas darbiniekiem tiek īpaši apmācīts un sagatavots tam, kas viņu varētu sagaidīt patrulējot, piemēram, Rīgas centrā. Sportisko formu zirgi uztur, dodoties izjādēs savā mājvietā Langstiņos – vienā no retajām vietām Latvijā, kur vēl tiek gatavoti zirgi skriešanās sacensībām. Šīs vasaras svelmē neklājas viegli, tomēr policisti uzsver, ka zirgi ir izturīgi.
Šī patruļa ir policijas struktūrvienība, tomēr vesternu cienīgas ainas pilsētā tik bieži redzēt vis negadās un savu darbu jātnieku patruļas raksturo kā diezgan mierīgu. Jātnieku policijas praksē gan bijuši gadījumi, kad tā iesaistījusies noziegumu atklāšanā. Dace Zvejniece:
"Reiz tika atrastas nozagtas automašīnas Mežaparkā un Biķernieku mežā, tomēr, redzot ko aizdomīgu, mums par to vispirms ir jāziņo rotai."
Dodoties patruļā kopā ar jātniekiem, redzams, ka cilvēku interese par to ir ļoti liela – aprunāties un noglaudīt zirgus nāk ne tikai bērni, bet arī pieaugušie.
Paši zirgi pie šādiem uzmanības apliecinājumiem jau ir pieraduši un labprāt pozē fotogrāfijām. Bijuši gadījumi, kad interesenti vēlas doties izjādē, tomēr šādās situācijās policistiem nākoties atteikt, jo darba laikā neviens vizināts netiekot. Kādu kārumu gan zirgiem drīkst iedot, tomēr kā skaidro jaunākā inspektore, jājūt mēra sajūta, lai tie netiktu pārāk izlutināti un klausītu komandām.
Šobrīd patruļā kadru trūkums
Iespējams, dažiem radies jautājums, kas notiek, ja patruļas laikā zirgam pēkšņi vajag nokārtot savas dabiskās vajadzības? "Mēs nevaram aprēķināt, kad un kur viņš nokārtosies. Kad sanāk, tad sanāk," atbild Dace Zvejniece.
Viens gan ir skaidrs – šodien zirgam vārdā Indekss ir vienalga, vai tas ir pieņemami pilsētas centrā un, pasarg dies, ko par Latviju tagad nodomās tie ārzemju tūristi, kam uz to jānoskatās... Viņš, lepnā gaitā soļodams gar Brīvības pieminekli, izdomā, ka tagad ir īstais laiks.
Jātnieku patruļas policistes smejas, ka patruļas laikā šādi gadoties vismaz piecas reizes, tāpēc "seku likvidēšanai" pilsētas centrā iespējams izsaukt sētnieku, kurš visu sakopj. Tiek noziņots pa rāciju, un pēc dažām minūtēm viņš jau ir klāt.
Izvaicāti, kāpēc netērpjas līdzīgās cepurēs un svinīgākos formastērpos kā, piemēram Lielbritānijā un Skandināvijā, policisti skaidro, ka viņu apģērbs atkarīgs no laika apstākļiem un karstā laikā vissvarīgākais tomēr ir komforts. Uz svētkiem tiekot uzvilktas arī svinīgās uniformas.
Jātnieku patruļas Rīgā bijušas jau pirms Otrā pasaules kara, bet kopš neatkarības atjaunošanas tās darbojas desmit gadus. Šobrīd zirgu policijā ir izteikts kadru trūkums, jo tajā strādā vien seši policisti. Tāpēc tiek aicināti tie, kas apguvuši šo profesiju un kam ir iepriekšēja pieredze darbā ar zirgiem. Kā norāda jātnieku policijas jaunākā inspektore, galvenais ir nebaidīties no zirgiem, prast apieties un mīlēt viņus.