Sastapšanās ar čūsku var būt bīstama (38)

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Šovasar valstī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) darbinieki jau snieguši palīdzību vairākiem cilvēkiem, kurus ogojot sakodušas čūskas.

Plašsaziņas līdzekļos pavīdējusi arī ziņa par čūskas uzbrukumu cilvēkam, kas tā sabaidījusi dažus ogotgribētājus, ka tie mežam met līkumu. Bet ļaudis, kam zināšanu par dabu ir vairāk, par šādu tekstu pasmaida. Tiesa, sastapšanās var būt bīstama, ja čūsku aizskaram vai neuzmanības dēļ tai uzminam. Pēc pēdējo gadu statistikas Latvijā no čūsku koduma neviens cilvēks nav miris, taču, ja tā iekož, nepieciešams laikus sniegt pareizu pirmo palīdzību.

Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze. Tās garums sasniedz 65 cm. Daudzi maldīgi uzskata, ka odze ir tikai pelēka ar zigzagveida garenzīmējumu uz ķermeņa, patiesībā tās krāsa var variēt no gaišbrūnas līdz tumšpelēkai. Arī zigzaga var nebūt, ir arī vienkrāsainas (tumši pelēkas un melnas) odzes. Būtiskas pazīmes ir izteikti trīsstūrveidīga galva, kas ir daudz platāka par kaklu, un vertikālas acu zīlītes. Ieraugot čūsku, jāsaglabā vēss prāts, jo bailes traucē gan čūsku pazīt, gan apjēgt, kā rīkoties. Odzes tuvumā no koduma var pasargāt mierīgas, lēnas kustības. Gausas kustības tā dažkārt pat nepamana, bet straujas uztver kā agresiju. Protams, jāatceras, ka, ejot uz mežu, jāvelk zābaki.

Kā rīkoties, ja odze tomēr iekož? Mediķi uzsver, ka nekādā gadījumā nedrīkst brūces vietā izdarīt griezumus, izsūkt indi, lietot alkoholu, nevajag arī likt žņaugu. Pēc jebkuras čūskas kodiena jāmeklē ārsta palīdzība, jo nav garantijas, ka tā nav bijusi odze. Tiesa, arī tās kodums ne vienmēr ir tik bīstams, nevar zināt, kāda indes deva nokļuvusi asinīs. Parasti odzes kodiens izsauc stipru satūkumu un sāpes, āda koduma vietā kļūst zilgansārta. Pietūkums parādās jau pirmajās minūtēs un diennakts laikā izteikti palielinās. Inde var izraisīt sliktu dūšu, vemšanu un pat bezsamaņu. Dažreiz iestājas arī alerģiska reakcija - šoks.

Lai inde neizplatītos pa visu ķermeni, cietušais nedrīkst kustēties. Pēc iespējas ātrāk jāierobežo sakostās vietas kustīgums. Ja sakosta kāja, tā ar saiti jāfiksē pie otras kājas, ja roka, tā jānofiksē ar lakatiņu, bet nedrīkst likt žņaugu. Tas agri vai vēlu būs jānoņem, inde tik un tā izplatīsies, bet žņaugs tikai pasliktinās sakostās ekstremitātes stāvokli. Ja iespējams, brūcei jāpieliek kaut kas auksts un koduma vieta jānomazgā ar dzeramo, bet ne ar upes vai ezera ūdeni. Savukārt indes izsūkšana var beigties traģiski tam, kas to dara, jo mutes dobumā ikvienam ir sīkas mikrotraumas, kurās var iesūkties inde.

Komentāri (38)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu