Šodien pasaulē un arī Latvijā, pieminot no vardarbības cietušās un bojā gājušās sievietes un meitenes, atzīmē Starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievietēm un sieviešu resursu centrs «Marta» sāks informatīvu kampaņu «Liec mani mierā!».
Katra trešā sieviete piedzīvo varmācību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Sieviešu resursu centra «Marta» sabiedrisko attiecību speciāliste Gundega Tentere informēja, ka dažādu pasaules valstu valdības, atzīmējot šo dienu, pārskata savu nostāju attiecībā pret vardarbības mazināšanu un amatpersonas pauž publisku viedokli, iestājoties cīņā pret vardarbību.
Lai vairotu sabiedrības izpratni un rosinātu politiķus rīkoties atbildīgi, centrs «Marta» kampaņas laikā visās Latvijas pašvaldībās, starppilsētu autobusos un Rīgas mikroautobusos izplatīs informāciju, skaidrojot vajāšanas fenomenu.
Kampaņa noris Nīderlandes vēstniecības finansētā projekta cīņai pret vardarbību laikā.
Arī Latvijā, lai notiktu būtiskas izmaiņas gan politiskajā, gan sabiedriskajā vidē, ir svarīgs augstu amatpersonu publiski pausts viedoklis jautājumos, kas skar sievietes drošību, pauda Tentere.
Resursu centrs «Marta» 2009.gadā palīdzību sniedzis 248 sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē, savukārt 2010.gadā laikā līdz oktobrim (ieskaitot) palīdzība sniegta 194 cietušajām sievietēm.
Aptaujājot cietušās sievietes, noskaidrots, ka 67% no cietušajām ir pārtraukušas kopdzīvi ar varmāku un dzīvo šķirti. 43% no sievietēm, kurām ir izdevies pārtraukt kopdzīvi ar varmāku, ir norādījušas, ka turpina ciest no vardarbīgā vīrieša vajāšanas. Pieļaujams, ka no vajāšanas procentuāli cieš vēl vairāk sieviešu, bet problēmas rada tas, ka ne vienmēr cietušās atpazīst vajāšanu kā vardarbību un savu tiesību pārkāpumu. Vajāšana kā viens no vardarbības veidiem Latvijā ir izplatīts.
Vajāšana ir atkārtota un sistemātiska personas nefiziska ietekmēšana ar mērķi mainīt un panākt sev vēlamu upura uzvedību. Tā saistīta ar vardarbību un izpaužas kā varmākas vardarbīgi centieni atjaunot kopdzīvi un saglabāt kontroli pār cietušo sievieti gadījumos, kad cietusī ir pārtraukusi kopdzīvi un attiecības ar varmāku.
Vardarbības gadījumos ģimenē vai starp intīmajiem partneriem vajāšana ir īpaši bīstama, jo varmākam ir daudz informācijas par upuri - upura ieradumi, ikdienas gaitas, darba vieta, radinieki, kas vajāšanas procesu padara īpaši ērtu. Nereti vajāšana var izpausties kā uzmācīga dažādu dāvanu pasniegšana cietušajai, kā arī cietušās radinieku, draugu un darba kolēģu regulāra un sistemātiska ietekmēšana - cenšoties pārliecināt, cik vajātājam ir svarīgas attiecības ar upuri, cik ļoti viņš viņu «mīl».
Bieži apkārtējie šādas «mīlestības» izpausmes uztver kā normu un izturas neiecietīgi pret cietušās sievietes bailēm no varmākas. Tentere atgādina, ka arī šādas varmākas aktivitātes ir uzskatāmas par vardarbību un būtisku cietušās cilvēktiesību pārkāpumu.
Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs ir paredzēta tiesiskā aizsardzība par vajāšanu gan kriminālprocesuālā kārtībā, gan civilprocesuālā kārtībā. Daudzās valstīs no vajāšanas cietušajiem ir tiesības prasīt tūlītēju policijas aizsardzību. Policija var nekavējoties uzlikt varmākam pienākumu atstāt kopīgo mājokli, netuvoties cietušajam, nesazināties ar viņu, kā arī atturēties no citām darbībām, kas varētu apdraudēt cietušā drošību.
Policijas lēmuma darbības termiņš ir ierobežots un, lai nodrošinātu ilgāku aizsardzību, cietušais var vērsties tiesā. Šāda kārtība ir paredzēta, piemēram, Austrijā, Vācijā, Somijā un citās valstīs. Dažās valstīs par vajāšanu ir paredzēta arī kriminālatbildība, piemēram, Beļģijā, Lielbritānijā, Horvātijā, Itālijā, Lihtenšteinā, Islandē un Nīderlandē.
Diemžēl Latvijas likumi neparedz efektīvu cietušo aizsardzību no vajāšanas, informēja Tentere. Tikai gadījumos, ja ir sākts kriminālprocess par fizisku vardarbību, cietušajai ir iespēja lūgt procesa virzītāju piemērot varmākam drošības līdzekli - aizliegumu tuvoties un sazināties. Bet, kā pierāda prakse, šādi drošības līdzekļi vardarbības ģimenē gadījumos tiek piemēroti reti un cietušajiem netiek nodrošināta aizsardzība no atkārtota apdraudējuma.
Pašlaik Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa ir sākusi darbu pie Civillikuma un citu normatīvo aktu uzlabošanas, paredzot arī tiesības cietušajām saņemt ātru aizsardzību personisko tiesību aizskāruma gadījumos, tai skaitā arī vajāšanas gadījumos. Līdz ar to tuvākā gada laikā ir sagaidāms, ka no vajāšanas cietušie varēs vērsties pēc aizsardzības tiesā. Tomēr būtu svarīgi arī pēc attiecīgo likumu grozījumu stāšanās spēkā nodrošināt, lai jaunās tiesību normas tiktu efektīvi piemērotas praksē un tās sasniegtu savu mērķi - cietušo efektīvu aizsardzību.
Tentere norādīja, ka arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, kas asi iestājas pret vardarbību sievietēm, paudusi: «Katra trešā sieviete pasaulē savas dzīves laikā piedzīvo vardarbību. Kad sievietes cieš, nestrādā uzņēmumi, sarūk ienākumi, ģimenes nav paēdušas un bērni iemācās tādus priekšstatus un uzvedību, kas turpina vardarbības ciklu. Sabiedrība, kurā droši nav sievietei, nav droši nevienam.