/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10351935t1h956c.jpg)
Abu Koreju konflikta dēļ tomēr nedraud Trešais pasaules karš, Igaunijas televīzijā paziņoja Igaunijas Starptautiskā aizsardzības pētījumu centra darbinieks Karels Kāss.
Eksperts par Ziemeļkorejas militāro gatavību un Trešā pasaules kara iespējamību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Es drīzāk piekristu viedoklim, ka tas ir viens no daudzajiem konfliktiem. Satraukties par Trešā pasaules kara iespējamību būtu nedaudz pārspīlēti. Savādāk, ja konfliktā būtu iesaistīta arī Ķīna, un ASV ar Ķīnu arī rastos savstarpējs konflikts,» skaidroja Kāss.
«Reāli ir draudi, ka šī konflikta attīstība var pārvērsties par lokāla mēroga karu Korejas pussalā,» piebilda zinātnieks.
Kāss norāda, ka šobrīd viss liecina par to, ka pagājušās nedēļas spēku demonstrēšanai Korejas pussalā, pirmkārt, bija saistība ar Ziemeļkorejas valdības iekšlietu jautājumiem.
Viņš arī uzsver, ka informācija par Ziemeļkorejas militāro sagatavotību ir pārāk niecīga. «Kaut kādi pamata dati ir, tie ļauj aptuveni nojaust, kas varētu notikt un kāda ir Ziemeļkorejas gatavība,» norādīja zinātnieks.
«Nevajadzētu pārāk bīties no tā, ka viņu bruņojuma krājumi un spēki ir ļoti lieli, jo bruņojuma kvalitāte pēdējos 10-15 gados ir būtiski kritusies. Galvenokārt viņu rīcībā ir 60.-70. gadu tehnika,» skaidro Kāss.
Viņš arī apgalvo, ka informācija par bruņoto spēku apmēriem ir daudzmaz precīza. «Skaitļi var nedaudz svārstīties dažu simtu vienību robežās,» saka Kāss.
«Ja runājam par tankiem un citu militāro tehniku, tad mūsdienīgais militārais aprīkojums ir tikai niecīga daļa. Raugoties no citas puses, Ziemeļkoreja bruņojuma nodrošināšanai novirza aptuveni 25-30% sava budžeta, bet jāņem vērā, ka Ziemeļkoreja ir ļoti nabadzīga. Pēdējo 20 gadu laikā valstij tā arī nav izdevies atjaunot savu arsenālu,» uzsver Kāss.
«Mēs zinām tikai to, kāds ir apmācību līmenis, piemēram, lidmašīnu pilotiem. Šie dati ļauj tikai aptuveni nojaust Ziemeļkorejas gatavību karam,» saka Kāss.
Kāss apgalvo, ka jāņem vērā to, cik daudz Ziemeļkorejai ir izskalotas smadzenes: «Jāņem vērā tie, kuri pieņems lēmumus konflikta saasināšanās rezultātā: jāskatās, cik viņu domāšana ir organizēta, cik daudz izskalotas smadzenes un cik fanātiska un iracionāla ir viņu augstākā militārā vadība.»
«Cita lieta, kādu ietekmi šāda smadzeņu skalošana atstās uz kareivju kaujas efektivitāti. Tiek runāts, ka viņu kaujas efektivitāte ir augsta, jo viņi ir ļoti labā fiziskā formā, turklāt viņi visi ir fanātiķi,» apgalvo Kāss.
Viņš piekrīt apgalvojumam, ka plāns karot ar Ziemeļkoreju pastāv, tomēr to negrib īstenot.
«Nenoteiktības faktors ir pārāk augsts,» - tā Kāss.