Uz Ziemeļkorejas uzbrukumiem Dienvidkoreja atbildēs ar gaisa triecieniem

«Mēs noteikti izmantosim gaisa kara spēkus, lai dotu atbildes triecienu,» teica Kims, atbildot uz jautājumu viņa apstiprināšanas parlamenta sēdē par Dienvidkorejas rīcību atkārtota uzbrukuma gadījumā.

Dienvidkorejas bruņotie spēki atklāja artilērijas uguni pēc tam, kad Ziemeļkoreja 23.novembrī apšaudīja salu uz abu valstu robežas, nogalinot divus civiliedzīvotājus un divus jūras kājniekus. Toreiz gaisa kara spēki netika izmantoti, lai nesaasinātu situāciju, teikts bruņoto spēku paziņojumā.

Šāda reakcija tika plaši uzskatīta par pārāk vāju, un iepriekšējais aizsardzības ministrs uzņēmās atbildību par to un atkāpās no amata.

Kims teica, ka Dienvidkoreja izmantos savas tiesības uz pašaizsardzību un «pamatīgi sodīs uzbrucēju, kamēr nebūs likvidēts naidīguma avots». Tomēr viņš uzskata, ka pilna apjoma karadarbības iespēja ir maza, kā iemeslus minot Dienvidkorejas un ASV sabiedroto spēku militāro potenciālu un Ziemeļkorejas iekšējās problēmas.

Kā faktoru, kas neļauj Ziemeļkorejai izvērst pilna apjoma karadarbību, Kims minēja ekonomiskās grūtības un neskaidrību, kas saistīta ar gaidāmo varas nodošanu Kima Čenira dēlam Kimam Čenunam.

Dienvidkorejā ir dislocēti 28 500 ASV karavīru, kuri tehniski ietilpst ANO spēku grupējumā.

Kāds Korejas Aizsardzības analīzes institūta analītiķis piektdien ieteica Dienvidkorejai radīt bailes Ziemeļkorejas vadošajos darbiniekos, ka viņi var zaudēt dzīvību, ja izvērsīs jaunu uzbrukumu. Viņš aicināja Dienvidkoreju izvietot raķetes Jonpjonas salā un citās pierobežas salās, kas vēl vienas bruņotas provokācijas gadījumā varētu dot triecienus komandpunktiem.

Ziemeļkorejas sarīkotā Jonpjonas salas apšaude ar artilēriju un raķetēm bija pirmais uzbrukums civilai teritorijai kopš 1950.-1953.gada kara.