Kremļa nežēlastībā kritušā Maskavas bijušā mēra Jurija Lužkova nedienas ar Latvijas uzturēšanās atļaujas saņemšanu iekļuvusi nedēļas ziņu topā, ko veidojuši starptautiskā krievu telekanāla RTVi un radiostacijas «Eho Moskvi» žurnālisti, no jauna liekot atskanēt dzēlībām par eksmēra aušību un neapdomību, savulaik veltot Latvijai visai neglaimojošus epitetus.
Lužkovam nedēļas topā nācies konkurēt ar Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko inaugurāciju un debatēm par Ļeņina mūmijas pārvietošanu no mauzoleja.
Situāciju, kādā nonācis Lužovs, RTVi un «Eho Moskvi» ēterā ekonomists Sergejs Aleksašenko vērtē kā atmaksu par bezatbildību.
«Jurijs Mihailovičs uzskatīja, ka var, cik grib, uzbrukt Latvijas valstij, Igaunijai, draudēt Ukrainai atņemt Krimu un tā tālāk. Ka mēs to visu varam, un mums par to nekas nebūs,» sacīja ekonomists.
Tomēr, kad eksmēram sakārojās Latvijas uzturēšanās atļauju, «lai varētu braukāt pa pasauli», izrādījās, ka nesanāk, norādīja Aleksašenko.
«Nesanāk, Jurij Mihailovič! Neesat jūs cienīgs. Kaut kā savā vēsturē esat daudz ko sarunājis, ja? Patiesībā es ceru, ka šī būs laba mācība daudziem mūsu birokrātiem,» sacīja ekonomists.
Rakstnieks Mihails Vellers ir neizpratnē, kāpēc Lužkovs izraudzījies tieši Latviju, nevis Austriju, kur viņš, «ja var ticēt televīzijai, nopircis vai ceturto daļu» valsts.
«Kāpēc tieši Latvija izrādījusies viņam laba,» vaicāja rakstnieks. «Bet šeit nostrādā šāds fenomens - tikko cilvēks aiziet no varas, viņš aizmirst pilnīgi visu slikto, ko viņš kādam ir izdarījis, un uzskata, ka viņš ir labs. Viņš mēģina sākt dzīvot no baltas lapas. Bet šī lapa stipri vien aprakstīta ar sliktiem vārdiem,» spriež Vellers.
Lužkova apjukumu cits rakstnieks, nacionālboļševiku līderis Eduards Ļimonovs, skaidro ar eksmēra tuvredzību.
«Tā ir zināma ir bezkaunība no Lužkova puses. Šai valstij (..) viņš sarunājis daudz nepatīkamu lietu. Tagad viņš grib tur atrast glābiņu. Viņam vajadzēja atstāt kādu valsti neskartu, nelamāt to, nespļaut tai, un tad būtu kur pabeigt dienas savas vētrainās,» eksmēru pamācīja Ļimonovs.
Kā ziņots, telekompānijas «TV3» raidījums «Nekā personīga» pirms nedēļas vēstīja, ka Lužkovs vēloties pārcelties uz dzīvi Latvijā. Neilgi pirms Jaunā gada viņš Latvijas vēstniecībai Krievijā iesniedzis lūgumu piešķirt uzturēšanās atļauju. Lužkovs esot kļuvis par baņķieri un ieguldījis naudu «Rietumu bankas» kapitālā.
Lužkovs vairākas reizes ir bijis Rīgā un izcēlies ar Latvijai nelojāliem uzskatiem - vēl rudenī viņš izteicās, ka krievu valodai būtu jābūt otrai valsts valodai.
Savu lūgumu pēc uzturēšanās atļaujas Lužkovs pamatojis ar to, ka ieguldījis likumā noteikto summu - 200 000 latu - «Rietumu bankas» subordinētajā pamatkapitālā, kā arī viņam Latvijā piederot nekustamais īpašums. Pārbaudot Lužkova iesniegumā norādīto dzīvesvietu, varasiestādes atklājušas, ka tā atrodas kādā noliktavas ēkā Jūrmalā.
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V) vēlāk paziņoja, ka iekļauj Lužkovu Latvijai nevēlamo personu sarakstā, jo viņš nemīl šo valsti un viņam ir naidīga attieksme pret Latviju.
