Lai mantojums nonāktu īstajās rokās

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Apollo

Publisko testamentu reģistrs pieliktu punktu publisko testamentu meklēšanas visai sarežģītajam procesam. MK 2011. gada 16. februārī izdevis rīkojumu Nr. 60 «Par Koncepciju par publisko testamentu reģistra izveidi». Līdz šim Latvijā nepastāvēja vienota un centralizēta pēdējās gribas rīkojuma aktu uzskaite.

Jāņem vērā, ka ne visi pēdējās gribas izteikumi iekļaujami publisko testamentu reģistrā. Pastāv trīs atšķirīgi mantošanas pamati: likumiskā mantošana, testamentārā mantošana un mantojuma līgums. Publisko testamentu reģistrā nonāks tie pēdējās gribas izteikumi, kas būs izteikti rakstveidā un nodoti glabāšanā zvērinātam notāram vai bāriņtiesai, vai arī būs noslēgts mantošanas līgums.

Likumiskā mantošana nozīmē, ka par mirušā mantu pēc mantojuma atklāšanās savā veidā parūpēsies valsts tās izdoto likumu normās, kur tiesības mantot nodibina laulība, radniecība un adopcija. Mantojuma atstājēja radinieki manto zināmā kārtībā gan pēc radniecības šķiras, gan pēc pakāpes tuvuma.

Testamentārā mantošana savukārt nozīmē, ka mantojuma atstājējs visai savai mantai (vai tās daļai, vai tikai atsevišķam priekšmetam) var noteikt citu likteni, sastādot testamentu, kas var izmainīt un paplašināt likumisko mantinieku loku, izmainīt tiem pienākošās daļas.

Publiskā un privātā testamenta atšķirības
Testaments ir vienpusējs rīkojums, ko kāds dod savas nāves gadījumam par visu savu mantu vai mantas daļu, vai par atsevišķām lietām vai tiesībām (Civillikuma 418. p.). Testamenta autors jeb testators testamentu var sastādīt, atcelt, grozīt, papildināt. Testamentu var taisīt katra rīcībspējīga persona. Arvien spēkā būs pēdējais testaments, un tas neapdraudēs neatraidāmo mantinieku neatņemamās daļas, ja vien pašā aktā nebūs ietverta arī atstumšana no matojuma.

Testamenti pēc formas ir vai nu publiski, vai privāti
Publisks testaments tiek taisīts pie zvērināta notāra vai bāriņtiesā. Publisks testaments tiek taisīts pašam testatoram un diviem lieciniekiem klāt esot. Taisot testamentu pie notāra, testators iegūst vairākas priekšrocības. Testamenta oriģināls vienmēr ir atrodams, jo tas tiek ievietots notāra aktu grāmatā, bet lietošanai izsniedz izrakstu, kam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam. Testators vai viņa speciāli pilnvarota perona nepieciešamības gadījumā var saņemt jaunus izrakstus; notārs arī palīdz tikt galā ar atsevišķu priekšmetu (legātu) novēlēšanu, pēcmantinieku, testamenta izpildītāju, liecinieku izvēli un noformēšanu atbilstoši likuma prasībām. Publiska testamenta saturs ir juridiski korekts, ir vienmēr pierādāms īstais testamenta sastādīšanas datums, laiks, noskaidrota testatora griba, tas ir pabeigts un izpildāms. Īpaši svarīgi tas var izrādīties personām, kurām ir fiziski defekti, kas liedz parakstīties, nepieciešams zīmju tulks utt. Publiska testamenta īstumu nevar apšaubīt, taču var izteikt šaubas par to, vai tas ir viltojums. Pie testamenta taisīšanas vai tikai pie parakstīšanas ir arī nepieciešama liecinieku klātbūtne un viņu paraksti uz oriģināla. Respektēta tiek testatora izvēle, vai viņš vēlas informēt lieciniekus arī par testamenta saturu vai paturēt to noslēpumā.

Privāts testaments ir ar precīzām laika norādēm paša testatora sastādīts, ar paša roku jebkurā valodā uzrakstīts, personīgi parakstīts dokuments, kas izsaka testatora pēdējo gribu. Svarīga ir pārliecība, ka to ir taisījis pats testators, ka nav bijusi spaidu, maldības vai viltus klātbūtne.
Testamentam jābūt skaidri noformulētam pēdējās gribas rīkojumam, saprotamam, visu mantinieku datiem jābūt skaidri uzrakstītiem, tam jābūt pilnībā pabeigtam, bez kļūdām. Ja tādas tomēr gadījušās, tad pašam testatoram jānorāda par savu nodomu to svītrot vai labot, lai pēcāk mantošanas procesā tas būtu nolasāms un izpildāms.

Šāda testamenta sastādīšanā nav jāiesaista lieciniekus. Taču līdz ar to privātiem testamentiem ir viszemākā drošības pakāpe gadījumos, kad testators savai mantai noteicis būtiski citu likteni, nekā to cer ieraudzīt neatraidāmi un citi mantinieki. Šiem testamentiem ir tendence pazust. Tā kā tie nav atjaunojami, atrodami, tad mantošana iet likumā noteikto ceļu. Ļoti bieži testaments nav saprotams, tajā trūkst būtiskas informācijas, nav pārliecības, ka tas ir pēdējas gribas rīkojums, nav izpildītas lieciniekiem izvirzītās prasības, testaments nav pabeigts, noslēgts ar parakstu. Secīgi – šāds testaments nav spēkā.

Taču ir iespēja privātu testamentu nodot glabāšanā notāram vai bāriņtiesai.  Glabāšanā nodots privāts testaments ir uzskatāms par publisku, ja

- to iesniedzis pats testators slēgtā aploksnē paziņojot, ka tur atrodas viņa pēdējās gribas izteikums;
- šo aploksni notārs aizzīmogo un kopā ar testatoru paraksta, sastādot par to atsevišķu aktu.
Šādi noformēta testamenta saturs ir noslēpums visiem glabājuma noformēšanas dalībniekiem, arī notāram. Ja testaments tiek izņemts no glabājuma, tas zaudē publiska testamenta spēku un uz to atkal attiecas privāta testamenta noteikumi.

Mantojuma līgums
Noslēdzot mantojuma līgumu, nepieciešama kā mantojuma atstājēja, tā arī nākamo mantinieku klātbūtne un kopīgs gribas izteikums šādu mantojuma līgumu noslēgt. Šim dokumentam likums dod priekšrocību attiecībā pret citiem mantošanas pamatiem.

Mantojuma atstājējs slēdz līgumu ar vienu vai vairākām personām par tiesību piešķiršanu uz savu mantu pēc nāves. Mantojuma līgums apliecināms notariālā kārtībā. Mantojuma līgums nedod potenciālajam mantiniekam rīkoties ar mantu pirms mantojuma atstājēja nāves.

Mantojuma līgumu nevar vienpusēji atsaukt, ja vien tas nav norunāts šajā līgumā. Allaž būs nepieciešama visu līdzēju sapulcēšanās un kopīga korekciju veikšana atkal notariāli apliecinātā kārtā. Mantinieks pēc noslēgta mantojuma līguma nevar atraidīt mantojumu, ja vien arī šāda iespēja nav paredzēta līgumā.

Mantojuma līgumu var noslēgt arī trešajai personai par labu
Mantojuma līgumam piemīt visas publiska dokumenta priekšrocības, kvalitāti tā izpildāmībai piešķir arī gribas saskaņošana ar mantiniekiem, papildus tam ir likuma piešķirtā priekšrocība attiecībā pret citiem mantošanas pamatiem. Attiecībā uz nekustamiem īpašumiem tas ierakstāms Zemesgrāmatā, tādējādi dodot papildu drošību mantiniekam.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu