Atbrīvojot Vaškeviču no apcietinājuma, viņam piemēroti trīs citi drošības līdzekļi

Ierēdnim noteikts aizliegums konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Trīs minētos drošības līdzekļus aizdomās turamajam tieši pirms viņa atbrīvošanas no apcietinājuma piemērojis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs, aģentūrai LETA pastāstīja biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga.

Kā novēroja aģentūra LETA, ap plkst.15 no Rīgas Centrālcietuma iznāca Vaškeviča advokāts Juris Dzelme. Viņš norādīja, ka patlaban tiek kārtotas nepieciešamās formalitātes, lai Vaškevičs varētu atstāt cietumu aptuveni pēc stundas.

Advokāts žurnālistiem kārtējo reizi uzsvēra, ka izmeklētāji šajā lietā ir strādājuši vāji, tāpēc Dzelme domā, ka "beigās viss būs labi".

Dzelme žurnālistiem neatklāja, kur ņemti 60 000 latu drošības naudas iemaksāšanai, norādot, ka vēlas, lai tas paliek noslēpums.

Pagaidām Vaškevičs cietuma teritoriju vēl nav atstājis, novēroja aģentūra LETA.

Kā ziņots, piektdien, 25.martā, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, pārskatot Vaškevičam piemēroto drošības līdzekli, nolēma viņu atbrīvot no apcietinājuma pret 60 000 latu drošības naudu, kas tika iemaksāta speciālajā valsts kontā.

18.februārī Rīgas apgabaltiesa, izvērtējot Centra rajona tiesas 2.februāra lēmumu, kas paredzēja Vaškevičam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu, to atstāja spēkā.

Vaškevičs tika aizturēts 31.janvāra vakarā Rīgā, Duntes ielā, brīdī, kad viņš devās uz advokātu biroju. Aptuveni tai pašā laikā izmeklētāji veica kratīšanas vairākos objektos. Aiznākamajā dienā Vaškevičs tika apcietināts.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Vaškeviču tur aizdomās pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai lielā apmērā vai ja to izdarījusi valsts amatpersona vai personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Kā informēja KNAB, šajā kriminālprocesā vairāk nekā 50 000 eiro (35 000 latu) kukulis dots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, nodokļu nomaksas kontrolē un nekonstatētu pārkāpumus attiecībā pret konkrētām personām.

Kā žurnālistiem pēc Vaškeviča apcietināšanas norādīja kriminālprocesu uzraugošais prokurors Arvis Miglāns, izmeklēšanas laikā kopš šā gada janvāra ir veiktas vairākas operatīvās darbības, tostarp fiksēts, ka Vaškevičs atkārtoti dod kukuļus.

Prokurors bija ļoti atturīgs, atbildot uz jautājumiem par iespējamo kukuļu saņēmēju, tomēr viņš norādīja, ka tā ir augsta VID amatpersona, kuras pakļautībā atrodas vai vismaz atradās operatīvie darbinieki.

Iespējams, Vaškevičs kukuli varētu būt devis VID Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, taču oficiālu apstiprinājumu tam ne VID, ne KNAB nesniedz.

Saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo informāciju izmeklētājiem ir aizdomas, ka Vaškeviča iespējami dotais kukulis kādai VID amatpersonai varētu būt tikai viens no daudziem gadījumiem - kā "regulārais maksājums".

Šī kukuļa došanas epizode arī varētu būt tikai viens posms garākā ķēdē. Pastāv gan varbūtība, ka daudz vairāk iesaistīto personu notvert un tiesāt neizdosies, jo izmeklētāji šaubās, ka Vaškevičs būšot ar mieru plaši dalīties ar informāciju.