Ģenerālprokurors piekrīt kratīšanas veikšanai pie Šlesera

Kalnmeiers uzsvēra, ka spekulācijas Saeimas kuluāros, ka ģenerālprokurors it kā neesot piekritis Šlesera kratīšanai, esot klaji meli. Esmu piekritis kratīšanai, nekad neesmu lēmis citādi un to varu dokumentāli apliecināt, sacīja ģenerālprokurors.

Kā ziņots, Saeimas Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija šodien rīta pusē vēl nepieņēma lēmumu par atļaujas došanu kratīšanas veikšanai Šlesera dzīvesvietā. Šlesers pats gan pēc sēdes izteicās, ka principā neiebilst, ja viņa dzīves vietā tiktu veikta kratīšana. «Lai nāk un skatās, ja kāds grib, man nav ko slēpt,» teica deputāts.

Šlesers šorīt Saeimā bija ieradies ar sevis nolīgto advokātu Viktoru Tihonovu, kurš pēc komisijas sēdes paziņoja, ka Saeimas komisijai pagaidām nav juridiska pamata lemt par Šlesera kratīšanu.

Advokāts norādīja, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka tiesības vērsties Saeimā ar lūgumu atļaut veikt kratīšanu deputāta dzīvesvietā ir tiesīga tikai prokuratūra, nevis tās ierindas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs, kā tas ir Šlesera gadījumā, un tikai tad, kad ir saņemta Saeimas piekrišana kratīšanai, prokuratūra vēršas tiesā pēc sankcijas. Šlesera gadījumā šī juridiskā kārtība neesot ievērota, apgalvoja advokāts.

Šlesers pieļāva, ka KNAB aizdomu pamatā varētu būt kādas viesnīcā «Rīdzene» noklausītas sarunas atsevišķu frāžu interpretācija.

Pēc komisijas sēdes politiķis pauda viedokli, ka KNAB iesniegtajā dokumentā «viss ir sajaukts vienā putrā». KNAB apgalvojot, ka 2009.gada beigās Ventspils mērs Aivars Lembergs esot izvirzījis kaut kādas prasības apmaiņā par to, lai Andris Ameriks (LPP/LC) tiktu ievēlēts par Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāju. Šlesers atgādināja, ka Ameriks tika ievēlēts amatā ar sešām valdes locekļu balsīm, tāpēc Viestura Silenieka (ZZS) balsojums, kura motīvus tagad pētot KNAB, nekādā gadījumā nevarēja būt izšķirošs.

Īpašumi, par kuriem KNAB apgalvojot, ka tie piederot Šleseram, patiesībā piederot viņa senam paziņam Viesturam Koziolam. Par to esot viegli pārliecināties, pieprasot informāciju no Latvijas Uzņēmumu reģistra un no Šveices.

Pēc Šlesera stāstītā, 2009.gadā, kad Šlesers bija Rīgas domes vicemērs, pēc KNAB apgalvojuma viņš esot uzspiedis kādu sev izdevīgus lēmumus «airBaltic» vadītājam Bertoldam Flikam. Cik varēja noprast, runa ir par projektu «Live Riga». Šlesers noliedz šos apgalvojumus, jo birojam «Live Riga» esot sava valde, kas pieņem lēmumus balsojot.

Mandātu, iesniegumu un ētikas šorīt slēgtā sēdē uzklausīja prokurora Māra Lejas, Tihonova un Šlesera paskaidrojumus, bet nekādu lēmumu pagaidām nepieņēma. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde bija slēgta, jo tā vēlējās prokurors Leja, un arī deputāti Jānis Klaužs (ZZS) un Imants Bekešs (PLL) apgalvoja, ka nejūtas ērti preses uzmanības lokā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC), lemšana par atļaujas došanu kratīšanas veikšanai deputāta Šlesera dzīvesvietā komisija lems pēc plenārsēdes beigām.

Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš žurnālistiem paskaidroja, ka Saeimas deputātei Inesei Šleserei, kura savu mandātu ir nolikusi uz bērna kopšanas laiku, patlaban nav deputātes imunitātes pret kriminālvajāšanu.