/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/17/10403935t1h60c0.jpg)
Par «Lattelecom» un «Latvijas Mobilā telefona» (LMT) privatizāciju būtu jālemj jau nākamajai Saeimai un valdībai, šorīt intervijā telekompānijas LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja ekonomikas ministrs Artis Kampars (V).
Kampars: par «Lattelecom» un LMT privatizāciju jālemj nākamajai Saeimai un valdībai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš pauda bažas par «dīvaino interesi», kas pēdējā laikā parādījusies saistībā ar abu telekomunikāciju uzņēmumu privatizāciju. Kā apgalvoja Kampars, ekspertus pārsteidzis priekšlikums atdalīt telekomunikāciju infrastruktūru - mobilo sakaru torņus, kabeļus utml. - un to privatizēt atsevišķi.
Pēc Kampara teiktā, ar «Lattelecom» un LMT privatizāciju nevajadzētu steigties un šis jautājums jāatstāj jau nākamajai Saeimai un valdībai, savukārt privatizācijas mērķim joprojām jābūt maksimālu finanšu resursu iegūšana, ko tērēt rūpniecības atbalstam.
Intervijā Latvijas Radio ministrs lika noprast, ka ar priekšlikumu atdalīt telekomunikāciju infrastruktūru klajā nākuši «Vienotības» koalīcijas partneri - Zaļo un zemnieku savienība un satiksmes ministrs Uldis Augulis.
Jau ziņots, ka šī gada sākumā zviedru telekomunikāciju koncerns «TeliaSonera» kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt «Lattelecom» un LMT valstij piederošās kapitāla daļas.
Pēc pagājušā gada 28.decembra valdības sēdes premjers Valdis Dombrovskis (V) atzina, ka Latvijas valdība ir gatava pārdot valstij piederošās sakaru operatoru «Lattelecom» un LMT kapitāla daļas.
Vienlaikus valdība noteica, ka turpmāk darba grupā, kas risina jautājumus saistībā ar valstij tieši vai netieši piederošajām kapitāla daļām «Lattelecom» un LMT, darbosies Kampars, finanšu ministrs Andris Vilks (V) un Augulis.
2008.gada februārī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība noraidīja «TeliaSonera» agrāk izteikto piedāvājumu maksāt 500 miljonus latu par «Lattelecom» un LMT atlikušajām kapitāla daļām.
Latvijas valdība jau 90.gadu beigās izteica apņemšanos privatizēt abus telekomunikāciju uzņēmumus. Citu privatizācijas variantu, tā saukto vadības un darbinieku izpirkšanas modeli, 2007.gadā piedāvāja toreizējais «Lattelecom» vadītājs Nils Melngailis. To valdība noraidīja 2008.gada sākumā.