Nākamā gada budžets: Jaunsleinis prognozē graujošas sekas un nemierus

«Ja es vadītu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, es viņiem pajautātu: vai jūs gribat atgūt aizdoto naudu vai gribat pēc triju gadu ilgas «jostas savilkšanas» arī Latvijā izprovocēt tādus sociālos nemierus kā Grieķijā, kad neviens jums negarantēs nokļūšanu lidostā līdz savai lidmašīnai,» teica LPS priekšsēdis.

Jaunsleinis pastāstīja, ka, tāpat kā visi Ministru kabineta 1.novembra slēgtās sēdes dalībnieki, ir parakstījies par 2012.gada valsts budžeta sakarā dzirdētās konfidenciālās informācijas neizpaušanu, tāpēc viņš savu viedokli pauda par budžeta konsolidācijas iecerēm, kas tiek apspriestas presē. Viņaprāt, ir muļķīgi slēpt no iedzīvotājiem informāciju par nākamā gada valsts budžetu, kurš tiks pieņemts Ministru kabineta 5.novembra sēdē un ar starptautiskajiem aizdevējiem saskaņots 7.novembrī. Finanšu ministrija ir piedāvājusi LPS veikt sarunas par nākamā gada budžetu 23.novembrī, kad «vairs neko nevarēs grozīt». «Kāpēc valdība cenšas tēlot sarunas ar sociālajiem partneriem,» retoriski jautāja Jaunsleinis.

LPS priekšsēdis teica, ka viņu visvairāk pārsteidz tas, ka ministri, piedāvājot dažādus 2012.gada budžeta konsolidācijas pasākumus, nav prognozējuši to sociālās sekas. «Ja pašvaldību budžeti būs jāsamazina par apmēram 90 miljoniem, pašvaldību darbinieki nevarēs palīdzēt izsalkušajiem, kas lūgs pārtiku, un salstošajiem, kas lūgs naudu malkas iegādei, bet tikai noturēt ar viņiem pārrunas par grūtajiem laikiem,» teica Jaunsleinis.

ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka jaunā koalīcija apzināti cenšas pārnest nākamā gada budžeta konsolidācijas smagumu uz galvenokārt opozīcijas partiju vadītajām pašvaldībām, jo «Vienotība» vadot tikai kādu vienu pašvaldību, bet Zatlera reformu partija - nevienu.

Jaunsleinis norādīja, ka mazturīgo skaits nemazinās, vasarā palīdzību pašvaldībās lūdza 160 000, bet ziemā - atkal būs 180 000.

LPS priekšsēdis arī pauda viedokli, ka aplami ir valdības centieni skolēnu skaita samazināšanos korelēt ar nepieciešamību samazināt skolotāju skaitu. «Klašu komplektu skaits taču nesamazinās, tikai skolēnu skaits klasē, kurā taču nevar iet «pusskolotājs»,» teica Jaunsleinis.

LPS ir arī savs priekšlikums nākamā gada budžeta konsolidācijai - uz gadu līdz nullei ir jāsamazina otrajā pensiju līmenī ieskaitāmā summa, jo «pietiek barot bankas», tas dotu papildu 70 miljonus latu valsts budžetā.

ZZS frakcijas sēdē tika pārrunātas arī vairākas citas «ačgārnības», ar kurām jāsastopas pašvaldībām. Piemēram, pašvaldības nevarot savu līdzekļu atlikumu gada beigās ieguldīt, lai daļēji līdzfinansētu Eiropas Savienības struktūrfondu projektus. Šim mērķim pašvaldībām jāņem aizņēmums Valsts kasē, maksājot par to procentus, kas gada laikā kopumā veidojot 18,8 miljonus latu.

Arī transporta firmas pamanoties no pašvaldībām pieprasīt nesamērīgi lielas kompensāciju summas par atsevišķu kategoriju pasažieru bezmaksas pārvadāšanu. Pēc tā dēvētās nulles biļetes ieviešanas izrādījies, ka invalīdu braucieni gada laikā ir četri miljoni, vismaz tik daudz «nulles biļešu» izdrukājuši un pašvaldībās iesnieguši pārvadātāji. Ja «nulles biļetes» kļūtu personalizētas, kompensējamo braucienu skaits strauji mazinātos, ir pārliecināts LPS priekšsēdis.

Kā LETA jau ziņoja, ZZS ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Starptautiskā Valūtas fonda pastāvīgajam pārstāvim Latvijā Deividam Mūram, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim un visām pašvaldībām, kurā pauž satraukumu par 2012.gada valsts budžeta konsolidēšanu uz pašvaldību rēķina.

ZZS ir aizdomas, ka 2012.gada valsts budžetu plānots konsolidēt uz pašvaldību ieņēmumu samazināšanas rēķina, pārdalot par labu valsts budžetam iedzīvotāju ienākuma nodokli vairāk nekā 40 miljonu latu apmērā. Tie ir 50% no visa Latvijas pašvaldību visa veida sociālās palīdzības finansējuma.

Turklāt jaunās koalīcijas plānos esot uzlikt par pienākumu pašvaldībām pilnā mērā finansēt no pašvaldību budžetiem sociālās drošības tīkla pasākumus - garantētā minimālā ienākuma pabalstu, dzīvokļu pabalstu, personu bezmaksas pārvadāšanu sabiedriskajā transportā, skolēnu pārvadājumus, pirmsskolas un sākumskolas mācību satura pilnveidi. Šie izdevumi veido vairāk nekā 21 miljonu latu gadā.

Tāpat jaunās koalīcijas plānos esot samazināt pašvaldību aizņemšanās limitu Valsts kasē 20 miljonu latu apmērā pašvaldību investīciju projektu īstenošanai, kā arī «nogriezt» vairāk nekā 10 miljonus latu autoceļu uzturēšanai.

ZZS frakcija šodien nolēma savus apsvērumus par 2012.gada budžeta konsolidāciju uz pašvaldību rēķina paust apmaksātā publikācijā «Latvijas Avīzē».