Pēcreferenduma gaisotnē saprātīgus lēmumus nav iespējams pieņemt un patlaban nepieciešams nomierināties, šodien forumā par starpetniskās sadarbības iespējām pēc referenduma pauda Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK).
Politiķis: situācija aizgājusi līdz zemākajiem instinktiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Situācija aizgājusi līdz zemākajiem instinktiem. Pirmais priekšlikums - nomierināties,» teica Latkovskis.
Politiķis norādīja, ka valsts nav ekonomiskais projekts un jādomā par kopīgām vērtībām. Jāpanāk, lai iedzīvotāji ir lepni par savu pilsonību, un viena no iespējām ir skolas, kas patlaban neveido kopīgas vērtības.
«Negribu teikt, ka krievi jāpataisa par patriotiem, bet skolās jāvirza uz vienu mērķi. Saliedētībai jābūt, ja piekrīt abas puses, ar piespiešanu var radīt tikai diskomfortu,» uzsvēra Latkovskis.
Deputāts Andrejs Judins (V) skaidroja, ka neesot jāizdomā nekas jauns un jāturpina iesāktais darbs. Galvenais - jāpalīdz atbrīvoties no mītiem un stereotipiem, ka arī jāizvairās no okupācijas un «fašistu» pieminēšanas.
«Jāpalīdz saprast, ka nav ienaidnieku, ka pretī sēž tikai cilvēki ar atšķirīgu viedokli. Jāsaprot, ka katram savas sāpes,» pauda Judins.
Deputāts Igors Pimenovs (SC) uzsvēra, ka patlaban «jāizņem vējš no referenduma burām». «Bez referendumiem ātrāk nokļūsim līdz mērķiem. Vajag apbedīt visus referendumus uz mūžu nākotnē,» teica deputāts.
Politiķis norādīja, ka viena no problēmu saknēm ir tā, ka latvieši nejūtas droši savā valstī, tāpēc esot jāveicina šīs drošības sajūtas veidošanās.
Pimenovs skaidroja, ka būtu svarīgi ļaut sabiedriskajā telpā atražot ģimenes valodu, piemēram, lai kāds varētu uzdot jautājumu krievu valodā un neviens par to nesatrauktos.