Krievijas prezidenta vēlēšanās uzvar Putins

FOTO: Scanpix/Reuters

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās ir uzvarējis premjerministrs Vladimirs Putins, iegūstot vairāk nekā 64% balsu, un līdz ar to vēlēšanu otrā kārta nebūs nepieciešama, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pirmdien paziņotie rezultāti pēc gandrīz visu balsu saskaitīšanas.

Vēlēšanu rezultāti pēc 97,47% balsu saskaitīšanas liecina, ka Putins ieguvis 64,06% balsu. Vēlētāju aktivitāte bija 64%.

Pārējie kandidāti vēlēšanās bija Krievijas Federācijas Komunistiskās partijas izvirzītais Genadijs Zjuganovs, Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas kandidāts Vladimirs Žirinovskis, neatkarīgais kandidāts uzņēmējs un miljardieris Mihails Prohorovs un partijas «Taisnīgā Krievija» izvirzītais Sergejs Mironovs.

Saskaņā ar paziņotajiem rezultātiem Zjuganovs ieguvis 17,15% balsu, Prohorovs - 7,60%, Žirinovskis - 6,24%, bet Mironovs - 3,62% balsu.

Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika) un beidzās Kaļiņingradas apgabalā pie Baltijas jūras, kur iecirkņi tika slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).

Kopš 4.decembrī notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām Krievijā notiek plašas protesta akcijas pret pārkāpumiem, ar kuru palīdzību tika panākta Putina vadītās partijas «Vienotā Krievija» uzvara. Protestētāji arī pieprasa Putinam aiziet no varas un pauž bažas, ka pārkāpumi notiks arī prezidenta vēlēšanās.

Svētdienas vakarā Maskavā Manēžas laukumā notika Putina piekritēju mītiņš, kurā piedalījās vairāk nekā 110 tūkstoši cilvēku. Uz mītiņu kopā ieradās Putins un pašreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, skanot Putina iemīļotās grupas «Ļube» mūzikai.

Medvedevs mītiņā īsā uzrunā pauda pārliecību par Putina uzvaru vēlēšanās un sacīja, ka šī uzvara ir vajadzīga visai valstij, lai tā būtu «mūsdienīga, spēcīga un neatkarīga».

Pēc tam mītiņa dalībniekus uzrunāja Putins, kurš ar asarām acīs paziņoja, ka vēlēšanās ir uzvarējis atklātā un godīgā cīņā.

«Mēs šodien uzvarējām, arī pateicoties mūsu vēlētāju pārliecinoša vairākuma pārliecinošam atbalstam - guvām tīru uzvaru. Mēs strādāsim godīgi un saspringti. Mēs gūsim panākumus, un mēs aicinām visus savienoties ap mūsu tautas un mūsu dzimtenes interesēm. Es jums apsolīju, ka mēs uzvarēsim. Mēs uzvarējām! Slava Krievijai!» paziņoja Putins, skanot mītiņa dalībnieku atbalsta saucieniem.

Putins arī sacīja, ka vēlēšanas parādījušas Krievijas tautas nevēlēšanos padoties politiskām provokācijām. «Mēs parādījām, ka mums neviens neko nevar uzspiest. Mūsu cilvēki tiešām spēj viegli atšķirt vēlmi pēc jaunā un atjaunotnes no politiskām provokācijām, kurām ir tikai viens mērķis - sagraut Krievijas valsti un uzurpēt varu,» sacīja Putins. «Krievijas tauta parādīja, ka šādi varianti un scenāriji uz mūsu zemes neies cauri,» uzsvēra Putins.

Mītiņa noslēgumā tika palaisti gaisa baloni Krievijas karoga krāsās, un tā dalībnieki izklīda.

Žirinovskis un Mironovs apsveica Putinu ar uzvaru.

Putins telefonsarunā ar Prohorovu uzsvēra, ka Prohorovs panācis «cienīgus rezultātus» un viņa vēlēšanu kampaņa «bija cienīga un interesanta». «Mēs šeit ar žurnālistiem pirms mūsu sarunas runājām par vēl vienas labējas partijas izveidošanas iespējamību. Lai jums veicas,» sacīja Putins sarunā ar Prohorovu.

Zjuganovs neapsveica Putinu ar uzvaru. «Mēs neatzīstam vēlēšanas, uzskatām tās par neleģitīmām, negodīgām, necaurspīdīgām. Nekad nebija bijusi tāda nejēdzība no netīrās un ciniskās informācijas viedokļa, kas bija palaista visos reģionos,» Zjuganovs svētdien paziņoja žurnālistiem.

Partijas «Vienotā Krievija» pārstāvji svētdienas vakarā aicināja oponentus atzīt Putina uzvaru.

«Jā, bija atsevišķi pārkāpumi, bet tie nekādi nevarēja ietekmēt kopējo noskaņojumu, kopējo rezultātu. Līdz ar to falsifikāciju temats, kuru mākslīgi uzpumpēja, uzpūta kā ziepju burbuli, ir slēgts. Lai kā to grozītu, burbulis pārplīsa,» paziņoja «Vienotās Krievijas» frakcijas līderis, Valsts domes vicespīkers Andrejs Vorobjovs.

«Vienotās Krievijas» ģenerālpadomes prezidija sekretāra pirmais vietnieks Andrejs Isajevs, komentējot Zjuganova paziņojumu, ka viņš uzskata vēlēšanu rezultātus par neleģitīmiem un negrasās tos atzīt, sacīja, ka «Zjuganovs ar vecumu ir atradinājies zaudēt un būt par cienīgu sāncensi». «Genadijs Andrejevičs [Zjuganovs] ieguva savu stabilo un prognozējamo [balsu] īpatsvaru. Šis paziņojums viņu nerotā un nedod viņam papildu punktus,» sacīja Isajevs.

Bijušais PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) darbinieks Putins kļuva par Krievijas prezidenta pienākumu izpildītāju 1999.gada 31.decembrī, kad no prezidenta amata atkāpās Boriss Jeļcins un toreizējam premjeram Putinam, kuru Jeļcins bija izraudzījies par savu «pēcteci», saskaņā ar konstitūciju bija jāuzņemas valsts vadība. Putins uzvarēja 2000.gada 26. martā notikušajās ārkārtas prezidenta vēlēšanās, iegūstot 53% balsu, un 2004.gada 14.martā ar 71% balsu tika ievēlēts uz otru amata termiņu.

Putins tiek apsūdzēts, ka savas prezidentūras laikā pārlieku koncentrējis varu savās rokās un ierobežojis demokrātiju, kā arībijis faktiskais valsts vadītājs, pēdējos četrus gadus esot premjera amatā. Tā kā 2008.gadā konstitūcija liedza Putinam kandidēt uz trešo prezidenta amata termiņu pēc kārtas, viņš prezidenta amatam atbalstīja pirmā vicepremjera Dmitrija Medvedeva kandidatūru. Medvedevs, kurš ir Putina līdzgaitnieks kopš darba gadiem tolaik Putina vadītajā Sanktpēterburgas mērijas ārējo sakaru daļā 90.gadu pirmajā pusē, pagājušā gada septembrī notikušajā partijas «Vienotā Krievija» kongresā izvirzīja Putina kandidatūru prezidenta amatam, savukārt, Putins paziņoja, ka viņa uzvaras gadījumā Medvedevs kļūs par premjerministru.

Medvedeva prezidentūras laikā tika grozīta konstitūcija, tāpēc tagad prezidentu ievēlēja nevis uz četriem, bet uz sešiem gadiem. Joprojām ir spēkā ierobežojums, ka viens cilvēks nevar būt prezidents divus amata termiņu pēc kārtas.

Uz augšu