Krievijas un Latvijas attiecības varētu attīstīties spīdoši, ja Vladimirs Putins izvēlēsies konsolidētāja un samierinātāja lomu, intervijā laikrakstam «Diena» saka Krievijas Modernās attīstības institūta vadītājs Igors Jurgens, kuru uzskata par vienu no galvenajiem līdzšinējā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva valsts modernizācijas iniciatīvu autoriem un Krievijas politikas liberālā spārna ideologiem.
Pēc Jurgena domām, ja Putins izvēlēsies konsolidētāja un samierinātāja lomu, tad varētu organizēt premjera vai prezidenta vizīti Latvijā ar labiem rezultātiem.
«Skaidrs, ka mums ir daudzas kopējas ekonomiskās intereses, ir kādi 5-6 spēcīgi kopēji ekonomiskie projekti, kas varētu virzīties uz priekšu. Viss, kas saistīts ar tranzītu un loģistiku,» vienu iespējamo attīstības ceļu iezīmē Jurgens.
Savukārt otrs ceļš atbilst tam rakstam, ko Putins tikko kā priekšvēlēšanu gaisotnē publicēja. «Kur atkal visas vecās dziesmas - mazākumtautības, briesmīgi cilvēktiesību pārkāpumi, krievvalodīgo interešu aizstāvība, mēs nekad nesamierināsimies ar to, un visi pārējie stāsti. Kā tas līdz šim strādājis - ne man jums stāstīt,» intervijā saka Jurgens.
«Mums ir bijuši dažādi posmi, kad esam inteliģenti uzvedušies savstarpējās attiecībās, un tam ir bijuši rezultāti, piemēram, kas būtu iedomājies, ka 1999.gadā krievu Nilu Ušakovu varēja ievēlēt par Rīgas domes mēru. Bet, pateicoties inteliģentām starpvalstu attiecībām, skatieties - krievs tagad ir Rīgas mērs. Bet, ja atkal ieslēgtu visu to, ko savā laikā ieslēdza Maskavas mērs Lužkovs un vēl visādi līdzīgi tipāži, tad apgriezta reakcija būs arī no Latvijas puses,» vērtē Jurgens.
