Krievija 2010.gada 10.aprīlī centās nepieļaut toreizējā Polijas prezidenta Leha Kačiņska lidmašīnas nosēšanos Smoļenskas lidlaukā, lai Polijas delegācija nepagūtu uz Katiņas slaktiņa piemiņas pasākumu, liecina tīmekļa medija «WikiLeaks» publiskotā elektroniskā pasta korespondence.
Kā vēsta Polijas Radio, informācija par Smoļenskas avāriju atrodama starp miljoniem ASV izlūkošanas uzņēmuma «Stratfor» elektroniskā pasta vēstuļu, kuras «WikiLeaks» pagājušajā mēnesī sāka nodot atklātībai.
Smoļenskas lidlauka gaisa satiksmes kontroles centrs 2010.gada 10.aprīlī uzskatīja, ka Polijas delegācijas lidmašīnai nav droši mēģināt nosēsties biezajā miglā, taču lidmašīnas piloti tomēr centās nosēdināt lidmašīnu un tā nogāzās. Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki.
2010.gada 24.aprīlī «Stratfor» vicedirektors pretizlūkošanas jautājumos Freds Bērtons elektroniskā pasta vēstulē uzņēmuma Analizēšanas departamenta direktorei Rēvai Bhallai citē «biedra J.» teikto: «Krievi ar nolūku liedza lidmašīnai nosēsties, zinot, ka Polijas prezidentam būs vai nu jāpiespiež pilots veikt nosēšanos, (..) vai arī lidmašīna dosies atpakaļ un šajā vietā nenosēdīsies.»
Savukārt «Stratfor» darbinieks Marko Papičs ziņojis: «Arī viena no manām kontaktpersonām iepazīstināja mani ar šo teoriju. Taču nolūks nebija Kačiņski nogalināt, viņi vēlējās tikai apgrūtināt viņa dzīvi, liekot viņam nosēsties Minskā un tādējādi nokavēt Katiņas slaktiņa piemiņas ceremoniju, kam bija jāsākas stundu pēc nosēšanās. Tā vietā piloti tik un tā centās nosēdināt lidmašīnu, un tā avarēja.»
Elektroniskā pasta vēstulē pieminētais «biedrs J.», domājams, ir bijušais Krievijas ārējās izlūkošanas virsnieks Sergejs Tretjavkovs, kurš 2000.gadā pārbēga uz ASV. Viņš miris 2010.gada oktobrī.
Citā elektroniskā pasta vēstulē par «biedru J.» teikts, ka viņš ir «augsta ranga padomju pārbēdzējs».
«WikiLeaks» atklātībā nodotā informācija, visticamāk, ar jaunu sparu uzjundīs sazvērestības teorijas, kas apgalvo, ka Smoļenskas avārija nebija vienkārši nelaimes gadījums, bet gan pret Kačiņski vērsta kampaņa, atriebjoties viņam par iestāšanos pret Kremli gan Gruzijas kara, gan citos jautājumos.
Kā jau vairākkārt ziņots, aviokatastrofa notika 2010.gada aprīlī, kad Polijas prezidents, kā arī 95 citas augstākās Polijas amatpersonas un sabiedrības pārstāvji devās uz Smoļensku, lai apmeklētu netālu esošo Katiņu, kur 1940.gadā PSRS iekšlietu karaspēks noslepkavoja vairākus tūkstošus poļu karagūstekņu.
