/nginx/o/2018/07/18/10895526t1h7bf4.jpg)
Aizvien biežāk pilsētniekus apciemo šķietami nelūgti viesi no meža. Taču jāatzīst, ka mēs paši, pilsētnieki, rūpējamies par viegli pieejamu maltīti, piemēram, lapsām, piebarojot ūdensputnus, kā arī atstājot aiz sevis atkritumus. Pagājušajā nedēļā Jēkabpilī, Zīlānu ielā, noķerti divi lapsēni.
"Iedzīvotāji ziņoja, ka Zīlānu ielā pie pareizticīgo baznīcas lapsa ierīkojusi migu un apbērnojusies. Aculiecinieks stāstīja, ka novērojuši astoņus lapsēnus rotaļājamies netālu no migas. Lapsas sirojumi pārtikas meklējumos satrauca apkārtējos iedzīvotājus," stāsta Valsts policijas Zemgales reģiona Jēkabpils iecirkņa Kārtības policijas priekšnieks Indulis Surkulis.
Lapsas nevis likvidēs, bet ķers un atlaidīs mežā
Policija, sazinoties ar Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta speciālistiem un pašvaldības dienestiem, kas atbildīgi par klaiņojošu dzīvnieku izķeršanu, meklēja risinājumu, ko darīt ar lapsām. I.Surkulis teic, ka pēc Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistu novērojumiem lapsa un lapsēni ir veseli. Tāpēc nolemts dzīvniekus nelikvidēt, bet gan noķert slazdā un atlaist brīvībā mežā.
Ar slazdu izdevās notvert divus lapsēnus, pārējos lapsa, jūtot briesmas, aizveda prom uz citu vietu. Vienu no notvertajiem dzīvniekiem audzēšanā lauku saimniecībā paņēma mednieks Juris Ābele, otrs lapsēns ir atlaists brīvībā. I.Surkulis atzīst, ka situācijā, kad pilsētā uz dzīvi apmetās meža dzīvnieki, ir sarežģīti pieņemt pareizo lēmumu, kā rīkoties, jo nav institūcijas, kas tieši atbild par meža dzīvnieku izķeršanu pilsētā. Šajā gadījumā tika nolemts netālu no lapsas migas izlikt slazdu, kurā izdevās noķert divus lapsēnus.
Meža dzīvnieki pilsētā - tas vairs nav retums
Meža dzīvnieku iemaldīšanās pilsētā vairs nav retums. Iztikas lapsai pilsētā pietiek. Viņa ēd to, ko cilvēki izmet atkritumos, un tos, kuri dzīvo atkritumos, — peles, žurkas, arī klaiņojošus kaķus un pilsētas putnus. Lapsa ir atjautīga un ļoti labi jūt, kur jāievēro distance, kur var justies droši. Latvijā šo dzīvnieku ir daudz, un var gadīties, ka jau ir pārapdzīvotība un trūkst barības bāzes. Tad lapsa to meklē un sekmīgi atrod pilsētā. Šeit uzaugušie lapsēni var apmesties netālu vai meklēt citas vietas. Lapsas teritorija ir aptuveni divi trīs kilometri. Jaunajiem jārēķinās ar to, ka vecie viņus padzīs no savas teritorijas. Visu nosaka barības daudzums.
Aicina lapsas nebarot
Speciālisti ieteic par lapsām neuzņemties šefību un nesākt barot kā suni vai kaķi. Tāpat arī speciālisti apgalvo, ka kuplastes kā trakumsērgas iznēsātājas nav bīstamākas par suņiem vai kaķiem. Gluži pretēji, suni vai kaķi daudzi gribēs paglaudīt, ļaus sev tuvoties, un, ja dzīvnieks būs slims, inficēšanās iespēja ir lielāka. Lapsai klāt tik droši neviens neies.