Pārgalvīgam velosipēdistam sadursme ar auto var izmaksāt pat 2300 latu (22)

Kā liecina «BALTA» dati, šā gada velosezonā reģistrēti teju 120 nelaimes gadījumi, kurus piedzīvojuši velosipēdisti. Visbiežāk tos izraisījuši kritieni pēc sadursmēm ar citiem velosipēdistiem vai automašīnām, laikus nepamanot šķēršļus, veicot pārāk straujus manevrus u.c. Diemžēl vēl viens gana populārs nelaimes gadījumu cēlonis ir velosipēdista alkohola reibums, kā ietekmē notikuši dažādi kritieni, pašam riteņbraucējam gūstot traumas. Jāatzīmē, ka klients, kurš ir apdrošinājies pret nelaimes gadījumiem un, braucot ar velosipēdu, nonāk nelaimē, nevar saņemt atlīdzu, ja atrodas alkohola reibumā.

«Aktīvajā velosezonā NMPD brigādes bieži devušās uz izsaukumiem, kur nelaimi izraisījusi pašu velobraucēju neuzmanība un pārgalvība. Diemžēl ierasta ir braukšana alkohola reibumā - nereti paši velobraucēji krituši no braucamā, gūstot dažāda rakstura un smaguma traumas. Ir arī negadījumi, ko izraisījušas braucamrīka tehniskās problēmas, piemēram, braukšanas laikā sabojājušās vai ieķērušās bremzes, apavu saite iekļuvusi spieķos u.c. Savukārt mazi bērni nereti vesti ar pieaugušo velosipēdiem, un brauciena laikā kājas iekļuvušas spieķos, gūstot potīšu lūzumus,» skaidro NMPD komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša.

Vienas no nopietnākajām nelaimēm velosezonā notikušas, kad riteņbraucēji cietuši no sadursmes ar transportlīdzekli. «BALTA» šā gada velosezonā saņēmusi vairāk nekā 20 šādus atlīdzību pieteikumus. Vairums šādu negadījumu fiksēti jūlijā, un diemžēl vienā gadījumā sadursmei bijis letāls iznākums - velosipēdists no gūtajām traumām miris. Šā gada sezonas laikā kopējā atlīdzību summa, kas izmaksāta par velosipēdista un auto sadursmēm, sasniedz 9 000 latu.

«Atlīdzību pieteikumu dati rāda, ka vairumā nelaimes gadījumu, kuros iesaistīti velosipēdisti, iemesls ir priekšrokas nedošana, izbraucot no mazāksvarīga ceļa, nogriežoties no ceļa vai apdzenot, kā arī iebraukšana stāvošā transportlīdzeklī. Savukārt autovadītāji, lai izvairītos no sadursmes ar velosipēdistu, nereti nobrauc no ceļa, strauji pagriež stūri vai pat ietriecas stabā, kas rada vēl lielākus zaudējumus. «BALTA» pieredzē ir arī gadījums, kad diennakts tumšajā laikā velosipēdists, kurš ne tikai bija alkohola reibumā, bet arī nelietoja atstarojošos elementus, neapdomīgi izbrauca ceļa vidū. Tā rezultātā riteņbraucējs piedzīvoja smagu sadursmi ar transportlīdzekli, kura vadītājs nebija pamanījis velosipēdistu. Sadursmes rezultātā nopietni cieta ne tikai velosipēdists, bet arī spēkrats. Šajā gadījumā pret velosipēdistu tika iesniegta viena no lielākajām regresa prasībām 2 300 latu apmērā par negadījuma izraisīšanu. Tā kā diennakts tumšais laiks nav piemērotākais riteņbraukšanai, tāpēc priecē katrs ar lukturīšiem un atstarotājiem aprīkots atbildīgs velosipēdists,» norāda «BALTA» atlīdzību direktors Ingus Savickis.

2011.gada velosezonā lielākais negadījumu skaits fiksēts jūnijā, kad «BALTA» saņēmusi teju 20 atlīdzību pieteikumus par nelaimes gadījumiem, kuros iesaistīti velobraucēji. Savukārt šogad vislielākais negadījumu skaits fiksēts maijā un augustā, kad notikuši attiecīgi 16 un 17 nelaimes gadījumi.

Kā norāda NMPD pārstāve Ilze Bukša, velotraumu skaits sezonas laikā noteikti ir daudz lielāks, nekā uzrāda oficiālā statistika, jo pēc vienkāršākiem negadījumiem riteņbraucēji paši saviem spēkiem vēršas pēc mediķu palīdzības tuvākajā ārstniecības iestādē - tās ir situācijas, kad gūtas vieglākas traumas, piemēram, ķermeņa sasitumi, nobrāzumi, brūces, locītavu mežģījumi, sastiepumi. Tai pašā laikā NMPD mediķu brigādes dodas palīgā situācijās, kad ir noticis ceļu satiksmes negadījums vai sadzīviskās situācijās gūtas smagas traumas, kas ir bīstamas cietušā velosipēdista dzīvībai un kas nereti var būt ļoti smagas, ilgi un grūti ārstējamas. Savukārt «BALTA» dati rāda, ka velobraucēji visbiežāk gūst apakšējo un augšējo ekstremitāšu sasitumus un lielus nobrāzumus, lūzumus un smadzeņu satricinājumus.