Valdība šodien uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par turpmākā darba iecerēm zinātnes un augstākās izglītības reformu jomā.
Valdība iepazīstas ar IZM plāniem reformu jomā, bet atbalstu nepauž (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka valdība šodien IZM sagatavoto ziņojumu tikai pieņem zināšanai, bet konkrētus lēmumus par tajā minēto nepieņem. «Tas ir sākums darbam pie šī reformu plāna,» skaidroja valdības vadītājs.
Ziņojums ietver «Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plāna 2013.-2014.gadam» sākotnējo versiju, kuru ministrija ieplānojusi nodot publiskai apspriešanai, kas ilgtu līdz šā gada 1.aprīlim. Plānoto reformu pasākumu projekta sagatavošanā tiks iesaistīti arī Augstākās izglītības padomes, Rektoru padomes un citu nozares nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Informatīvajā ziņojumā IZM skaidro reformu nepieciešamību un norāda augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju sektora reformu virzienus un galvenās veicamās darbības, lai «saskaņā ar Latvijas attīstības plānošanas dokumentos noteiktajiem uzdevumiem augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī izglītības un zinātnes ministra Roberts Ķīļa iniciētajām reformām sasniegtu galveno mērķi - nodrošinātu kvalitatīvu, starptautiski konkurētspējīgu un zinātnē balstītu augstāko izglītību, ko īsteno efektīvi pārvaldītas institūcijas ar konsolidētiem resursiem».
Informatīvajā ziņojumā IZM norādījusi uz vairākām problēmām Latvijas augstākajā izglītībā. Ministrija akcentē, ka «Latvijas augstākās izglītības nozaru struktūra neatbilst valsts attīstības vajadzībām, jo ir vērojams pārlieku liels studējošo īpatsvars sociālajās un humanitārajās nozarēs, bet nepietiekams - inženierzinātnēs, dabas zinātnēs». Tāpat tiek minēts, ka ir sadrumstalots augstākās izglītības iestāžu tīkls un tas pazemina augstākās izglītības kvalitāti un mazina augstskolu iespējas kļūt konkurētspējīgām starptautiskā līmenī.
Pie pašreizējām problēmām norādītas arī vājas augstākā līmeņa studijas. «Augstākās izglītības augstākā līmeņa studiju programmas - maģistrantūra un doktorantūra - nav pietiekami produktīva vide pētniecībai, sagatavoto zinātņu doktoru skaits ir neliels, programmas - fragmentētas,» sacīts ziņojumā.
Tāpat uzsvērts, ka ir nepietiekama starptautiskā konkurētspēja un nepietiekams finansējums, kā arī nepietiekami efektīva augstākās izglītības pārvaldība gan no valsts, gan augstskolu puses.
Augstākās izglītības un zinātnes reformu īstenošanas rīcības plānā kā mērķis ir izvirzīts «pasaules salīdzinājumā kvalitatīva augstākā izglītība, savienota ar augstas raudzes zinātni efektīvi pārvaldītās institūcijās ar konsolidētiem resursiem».
Ministrija ir iecerējusi koncentrēt rīcības trīs galvenajos virzienos - studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanā, augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācijā un efektīvā resursu izmantošanā, kā arī augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācijā un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanā.
Ministrija norādījusi vairākus pasākumus, kas veicami studiju un zinātniskās darbības kvalitātes paaugstināšanai, tostarp ieviest jaunu augstākās izglītības akreditācijas un kvalitātes vadības modeli, kas paredz stingru akreditācijas kārtību, izmērāmus akreditācijas kritērijus, līdzsvarotu komisijas sastāvu un caurskatāmu ekspertu atlasi. Tāpat nepieciešams arī izstrādāt un ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas nodrošinātu visiem pieejamu kvalitatīvu augstāko izglītību, pakāpeniski pāriet uz pilnīgu doktorantūras studiju finansējumu no valsts budžeta, ik gadu palielinot valsts budžeta finansēto doktorantūras studentu īpatsvaru, atbalstīt maģistru un doktoru sagatavošanu, nodrošinot ES fondu izmantošanas ilgtermiņa pēctecību.
Augstākās izglītības un zinātnes sektora konsolidācijai un efektīvai resursu izmantošanai plānā arī paredzēti vairāki pasākumi. Viens no tiem paredz konsolidēt augstākās izglītības sektora resursus, koncentrējot tos tajās augstākās izglītības iestādēs, kam ir atbilstoša kapacitāte un kvalitāte. Tāpat plānots zinātnes un pētniecības resursus koncentrēt valsts nozīmes pētniecības centros, īstenot projektus, kas paredz privātā sektora un ES finansējuma papildu piesaisti. Paredzēts arī veikt zinātnisko institūciju starptautisku izvērtēšanu un turpmāk piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgām valsts zinātniskajām institūcijām, konsolidējot vai integrējot nekonkurētspējīgās zinātniskās institūcijas.
Savukārt augstākās izglītības un zinātnes internacionalizācijas un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanā plānots vienkāršot studējošo un akadēmiskā personāla piesaisti no ārvalstīm, tai skaitā no ārpus Eiropas Savienības valstīm. Iecerēts arī izstrādāt un ieviest starptautiska līmeņa kvalitātes kritērijus akadēmiskā personāla izaugsmei un ievēlēšanai amatā. IZM norāda, ka sadarbībā ar Ārlietu ministriju paredzēts atbalstīt Eiropas līmeņa Baltijas valstu augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbības platformas izveidi un attīstību tādās jomās kā biofarmācija un organiskā ķīmija, nanostrukturētie materiāli un augstas enerģijas starojums, viedās tehnoloģijas un inženierija.
Jautājuma izskatīšana valdības sēdē raisīja plašas debates. Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis valdības sēdē sacīja, ka par reformām augstākās izglītības jomā patlaban ir «dubultjāiespringst», jo lēni soļi reformu virzienā nozīmēs atpalikšanu no Eiropas līmeņa un nepatīkamas sekas ne tikai augstākajai izglītībai, bet arī tautsaimniecībai kopumā.
Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra teica, ka līdz ar šodien valdībā skatīto IZM ziņojumu «vismaz ir shēma, par kuru mēs varam diskutēt». Lai arī Vētra pauda atbalstu IZM noteiktajiem trīs galvenajiem darbības virzieniem augstākās izglītības jomā, taču norādīja, ka, piemēram, IZM piedāvātais augstākās izglītības iestāžu tipoloģijas modelis un arī jautājums par koledžu kā atsevišķu institūciju likvidēšanu vēl ir diskutējams. Tāpat Vētra pārmeta, ka ziņojumā vēl aizvien nav viesta skaidrība, kad tiks sākts studiju virzienu akreditācijas process un kā tiks izmantots starptautisko ekspertu studiju programmu vērtējums.
Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka patlaban diskusijas par reformām augstākajā izglītībā veidojas gaisotnē, ka it kā ideja par reformām būtu tikai tagad parādījusies. Arī par augstākās izglītības iestāžu tipoloģiju diskusijas, pēc Auziņa domām, ir notikušas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis uzsvēra, ka reformas jāveic kopīgi augstākajā un vidējā izglītībā, jo vidusskolu beidzēji bieži vien pat nav spējīgi RTU iestāties. Arī premjers piebilda, ka vidusskolā jāpievērš īpaša uzmanība eksaktajiem priekšmetiem un šis jautājums jāsaista ar reformām augstākajā izglītībā.
Latvijas Mākslas augstskolu asociācijas pārstāvis, Latvijas Mākslas akadēmijas Senāta priekšsēdētājs un asociētais profesors Andris Teikmanis sacīja, ka priecājas par IZM izstrādāto dokumentu, taču tas nav precīzs visos jautājumos. Arī Teikmanis norādīja, ka vislielākais jaunums dokumentā ir augstākās izglītības iestāžu tipoloģija, kura līdz šim vēl nav pārrunāta un apspriesta ar augstskolu pārstāvjiem.
Savukārt Rēzeknes Augstskolas rektors Edmunds Teirumnieks sacīja, ka piedāvātajā dokumentā nav izvērtēta reģionālo augstskolu nozīme, lai Latviju nepamestu jaunieši, bet gan jautājums skatīts tikai no tautsaimniecības viedokļa.
Latvijas Studentu apvienības (LSA) prezidents Edvards Ratnieks norādīja, ka IZM izstrādāto informatīvo ziņojumu nedrīkst dēvēt par reformu plānu, jo tā tapšanā nav bijusi iesaistīta sabiedrība.