Krievijas «Investbank» «uzzīmējusi papīrus» jau pēc «Latvijas Krājbankas» kraha, lai nebūtu jāatdod vairāk nekā 40 miljonus latu, liecina atklātībā nonākušie dokumenti, kas nonākuši laikraksta «Dienas bizness» rīcībā.
«Latvijas Krājbankas» lietā uzpeld, iespējams, viltoti dokumenti (44)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
[Ziņa papildināta.]
2012.gada sākumā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «Latvijas Krājbankā» ieceltais administrators «KPMG Baltic» lēmumus par «Krājbankas» tālāko likteni, tostarp kā maksātnespējas risinājumu izvēloties bankas likvidēšanu, pieņēmuši uz viltotu dokumentu pamata, vēsta laikraksts.
Šos dokumentus FKTK saņēmis no Krievijas Bankas un, neiedziļinoties to datos, nepārbaudot vairāk kā gadu, iesniedza apgabaltiesā, pieņēma kā patiesību, saskaņā ar kuru «Investbank» it kā izmantojusi tiesības paņemt korespondējošos kontos ieķīlāto naudu, kas kalpojusi kredītsaistībam.
Laikraksts vēsta, ka tādējādi iespējams, «zem sliedēm» pamests arī bijušais «Latvijas Krājbankas» vadītājs Ivars Priedītis, kura advokāts Jānis Davidovičs savukārt pat uzdrošinās apgalvot, ka, ņemot vērā šo informāciju, Krājbanku varēja glābt, «vismaz maksātnespējas lieta būtu bijusi savādāka».
Aizdomas par dokumentu viltojumiem šobrīd ir arī «KPMG Baltic», apgalvo laikraksts. «KPMG Baltic» pārstāvis Oskars Fīrmanis esot atzinis, ka par dokumentiem ir informēti, taču šobrīd plašākus komentārus sniegt nevarot, lai nepārkāptu pirmstiesas izmeklēšanas noslēpumu un nekaitētu tiesvedībām.
Komentējot pārmetumus un jautājumu, vai Krājbankas maksātnespējas lieta varēja izskatīties savādāk, ja FKTK nepieņemtu dokumentus, kuri, visticamāk, varētu būt viltoti, FKTK pārstāve Marija Makareviča uzsvēra, ka nemainīgi ir faktiskie apstākļi: brīdī, kad FKTK pieņēma lēmumu par bankas darbības apturēšanu, bankas bilancē uzrādītie brīvie līdzekļi korespondējošos kontos (vairāk nekā 100 miljoni latu) nebija pieejami, tie bija apgrūtināti ar ķīlas līgumiem. Šobrīd notiekot izmeklēšana, kur krimināllietas ietvaros tiek skatīts, kurš no bankas vadības un akcionāriem un cik lielā mērā atbildīgs par šiem ķīlas līgumiem.
«KPMG Baltics» kategoriski noraida laikrakstā pausto pieņēmumu, ka lēmums par «Latvijas Krājbankas» maksātnespējas procesa uzsākšanu tika pieņemts, balstoties uz, iespējams, viltotiem dokumentiem.
«KPMG Baltics» pārstāvis Oskars Frīmanis uzsver, ka «Latvijas Krājbankas» maksātnespēja iestājās, jo bija fizisks finanšu līdzekļu trūkums un nepieejamība, kā dēļ banka vairs nespēja norēķināties ar saviem klientiem. Tieši tādēļ arī pieteikumu bankas maksātnespējai iesniedza gan Rīgas dome, gan FKTK.
«Administrators uz, iespējams, viltotu dokumentu pamata nav pieņēmis nevienu lēmumu,» norāda Frīmanis . »Tieši pretēji - iespējams, viltotu dokumentu un bijušās bankas vadības un īpašnieku iespējamās prettiesiskās rīcības dēļ milzīgas naudas summas ir iestrēgušas ārvalstu banku korkontos, kas kalpoja par iemeslu bankas darbības apturēšanai. Tādēļ administrators vērsās tiesībsargājošās iestādēs, kuras jau ir uzsākušas kriminālprocesu, lai šīs iespējamās pretlikumīgās darbības izvērtētu un prasītu atbildību no vainīgajiem,» atzīmē Frīmanis.
Viņš atgādina, ka tāpat bankas administrators tiesājas ar vairākām ārvalstu bankām par iestrēgušās naudas atgūšanu vairāk nekā 100 miljonu latu apmērā. Vairākās ārvalstu jurisdikcijās ir ierosināti procesi, un «KPMG Baltics» jau ir uzvarējis pirmajā tiesas instancē Ukrainā, kur cīnās par «Latvijas Krājbankai» piederošajiem naudas līdzekļiem vairāku miljonu latu apmērā, kas iestrēguši «Conversbank» kontos.
Frīmanis uzskata, ka šodienas laikrakstā «Dienas bizness» publicētais raksts «Krājbankas lietā uzpeld, iespējams, viltoti dokumenti» norāda uz kādas bankas bijušās amatpersonas centieniem ietekmēt izmeklēšanas procesu un tiesu, lai panāktu sev labvēlīgāku lēmumu.