Rīgas pils remontdarbu projekta vadītājs Bruno Fībigs norādījis, ka arī viņa versijas par ugunsgrēka iemesliem pilī nosliecas uz trim otrdienas vakarā izskanējušām versijām, taču viņš pagaidām nenosauc, kura viņam šķiet ticamākā.
Būvuzraugs par ugunsgrēka iemesliem un izskanējušajām trim versijām (80)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Fībigs sarunā Latvijas Radio sacīja, ka, protams, nav izslēgts, ka būtu notikusi kāda ļaunprātīga dedzināšana un «varbūt cilvēks, kuru dzīvē kaut kas neapmierina, šādi mēģinājis izpausties.»
Fībigs neizslēdza, ka varēja būt noticis kāds īssavienojums vai radusies dzirkstele, kas izraisīja postošo ugunsnelaimi.
Runājot par izskanējušo versiju - darbojoties ar tā dēvēto fleksi dzirkstele iekritusi sausajos materiālos – kuru, kā vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma», par ticamāko atzinuši eksperti, Fībigs uzsvēra, ka bēniņu telpās būvniekiem darboties ar uguni ir kategoriski aizliegts, turklāt, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, ugunsgrēks izcēlies pils daļā, kur «nekas nenotiek».
Viņš gan nenosauca, kura versija viņam pašam šķiet ticamāka, norādot, ka līdz šīs nedēļas beigām vajadzētu būt pieejamai oficiālai versijai par ugunsgrēka iemesliem.
Jau vēstīts, ka LTV raidījums «Panorāma», atsaucoties uz avotiem, kuru vardu nevar izpaust, vēstīja par trīs versijām, kuras šobrīd tiek izskatītas.
Viena no versijām - neuzmanīga rīcība ar uguni, jo pils bēniņos atrasti cigarešu izsmēķi, lai gan pilī smēķēt ir stingri aizliegts un par to draud 100 latu sods.
Otrā versija liecina, ka ugunsgrēku varēja izraisīt bojājums elektrības vados vai pieslēgumos, savukārt trešā un ticamākā versija liecina, ka strādnieki varēja būt darbojušies ar tā dēvēto fleksi.
Zāģējot ventilācijas caurules, dzirksteles varēja iekrist sausajos materiālos. «Panorāma» vēstī, ka notikuma vietā atrasti arī divi izlietoti ugunsdzēšamie aparāti, kas varētu norādīt uz mēģinājumiem apslāpēt ugunsgrēku pašu spēkiem.
Jau ziņots, ka ugunsgrēkā, kas Rīgas pilī plosījās naktī uz 21.jūniju, visvairāk cietusi Baltā zāle, kuras pārsegums ir pilnībā sadedzis.
Ugunsgrēks varētu būt izcēlies Kastelas daļā. Ugunsgrēkā ir daļēji cietušas Kastelas daļas, austrumu piebūves daļas un priekšpils daļas bēniņu, jumta konstrukcijas.
Tāpat ugunsgrēka radīti bojājumi ir Svētku zāles jumta daļā. Pārējās telpas ugunsgrēks nav skāris, bet konstrukcijas ir samērcētas dzēšanas procesā.
Kopumā uguns nopostījusi pili 3200 kvadrātmetru platībā.