Kamēr uz planētas Zeme pastāvējusi civilizācija, tikmēr ļaudis ir gribējuši runāt par seksu, attēlot to un piešķirt tam te sakrālu, te galīgi pretēju nozīmi. Domāju, ka tamlīdzīga uzvedība nemainīsies tik ilgi, kamēr cilvēki gribēs mīlēties. Daba apveltījusi mūsu smadzenes ar spēju ražot laimes hormonu ikreiz, kad mēs iedomājamies vai runājam par seksu. Tāpēc cilvēki labprāt runā par to.
Ļaudis vienmēr grib runāt par to, kas saistās ar viņu dzīvi, palaikam reglamentējot lietas, par kurām drīkst vāvuļot un par kurām uz stingrāko aizliegts. Ja kāds sabiedrības loceklis uzdrošinās vērt muti tabu tēmu sakarā, tad labākā gadījumā viņš tiek pasludināts par «nekauņu», sliktākā gadījumā saņem sodu no pārdabiskām būtnēm: 19. gadsimtā otrā pusē Eiropas kultūrā kļuva nepieklājīgi runāt par nāvi, savukārt Amazones indiāņu ciltis nedrīkst pieminēt totēmisko dzīvnieku vārdus, Viktorijas laika dāmas nedrīkstēja pieminēt, ka dabā eksistē fizisks ķermenis ar visu no tā izrietošām sekām, bet pirms kāda laika, pirms divdesmit gadiem pagalam nepieklājīgi bija runāt par seksu sabiedrībā vai draudzeņu lokā vai kur citur. Pat laulāto gultā nē. Nepaklausīgi puišeļi šo tabu pārkāpa, uz māju sienām un žogiem citu rupjo vārdiņu starpā uzšņāpjot vārdu «sex» .
Mūsdienās pasaules slavenā TV seriāla «Sekss un lielpilsēta» nosaukums un saturs runā pats par sevi. Vai tas nozīmē, ka tagad obligāta sarunu tēma jebkurās viesībās uzreiz pēc valdības lamāšanas ir sekss? Domāju, ka nē. Katrs indivīds vai grupa izvēlas sarunu tēmas.
Ar to arī mūsdienas atšķiras no senatnes vai divdesmit gadus senas pagātnes. Tāpat katrs pāris izvēlas savu uzvedības modeli attiecībā uz sarunām par seksu. Citi runā un pārrunā, citi klusē kā partizāni. Mana pieredze rāda, ka tie, kas runā, vieglāk tiek galā ar krīzēm gultas dzīvē, nekā tie, kas nerunā. Būtu naivi iedomāties, ka ir iespējams nodzīvot laulībā ilgi un laimīgi, nekad nepiedzīvojot krīzes. Es domāju, ka «ilgi un laimīgi» ir sinonīmi vārdiem "viņi mācēja sarunāties par visām dzīves jomām un pieņemt partnera viedokli». Pasaulē eksistē laulātie, kas visu mūžu nodzīvo kopā, ne vārda nepārmijuši par seksu. Iespējams, viņi citiem ļaudīm apgalvo, ka ar visu ir apmierināti, bet nez vai patiesībā tā ir.
Tātad, mēs dzīvojam tādā laikmetā, kad par seksu tiek runāts kā publiski, tā privāti. Ja esat no tiem, kam ne pārāk interesē seksa tēma, varat izvēlēties citu komunikācijas lauku, kur par to nerunā. Nekas jau netiek uzspiests. Nepatīk žurnāla raksts – nelasiet, kaitina TV pārraide – pārslēdziet kanālu. Darba kolēģi pīpētavā melš par seksu – neklausieties, pagriezieties un ejiet prom.
Pats galvenais, lai šajā rudenī Jūs, «Princeses» lasītāji, esat apmierināti ar savu dzīvi visās tās jomās - runājot vai nerunājot par seksu!