Bijušais pasaules šaha čempions un tagadējais Krievijas opozīcijas politiķis Garijs Kasparovs vērsies Saeimā, lūdzot viņam piešķirt Latvijas pilsonību, par to savā «Twitter» kontā otrdienas rītā pavēstījis Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis (V).
«Man uz galda Garija Kasparova iesniegums Saeimas frakcijām ar lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību,» raksta Latkovskis.
Neko jau sev! Man uz galda Garija Kasparova iesniegums Saeimas frakcijām ar lūgumu piešķirt Latvijas pilsonību.
— Ainars Latkovskis (@a_latkovskis) November 5, 2013
Latkovskis norādījis, ka Kasparovs savā iesniegumā rakstot, ka «Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra».
@u_sics Kasparovs raksta, ka «Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra»
— Ainars Latkovskis (@a_latkovskis) November 5, 2013
Aģentūrai LETA Latkovskis pastāstījis, ka visām Saeimas frakcijām nosūtītais iesniegums rakstīts latviešu valodā un ar visu pamatojumu.
«Iemesli ir tādi, kas manā skatījumā nav pietiekami. Viņš lūdz piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem Latvijas labā, jo to var darīt tikai Saeimas deputāti un saglabājot Krievijas pilsonību. Viņš min, ka šeit kādreiz 70.gados ir uzvarējis kaut kādās jauniešu sacensībās,» norādījis Latkovskis.
Kasparovs savā iesniegumā norāda, ka viņa dzīve no jaunības dienām ir saistīta ar Latviju, kur 70.gados viņš guvis nozīmīgas uzvaras šahā. Arī Kasparova dēla māte ir Latvijas pilsone, savukārt dēlam ir uzturēšanās atļauja Latvijā, un Kasparova dēls regulāri apmeklējot Rīgu.
«Cieņpilna attieksme pret cilvēkiem un cilvēka tiesībām pieder pie Latvijas demokrātijas pastāvīgajām vērtībām. Latvijā nepastāv ne cittautiešu etniskā diskriminācija, ne varas diktatūra. Šeit visus jautājumus risina Latvijas tauta ar demokrātiski ievēlētu tautas priekšstāvju - Saeimas deputātu - starpniecību. Katrs Latvijas cilvēks ir tiesīgs brīvi izteikt savu viedokli, piedalīties politikas procesā, nebaidoties tikt pretlikumīgi vajāts,» teikts Kasparova iesniegumā.
Kā Latvijas pilsonis Kasparovs «vēlas un var dot lielu ieguldījumu» valstij skolēnu un studentu izglītības programmu jomā, ko organizē fonds «Kasparov chess foundation». Kasparovs norāda, ka šīs programmas ir ieviestas daudzās pasaules valstīs.
«Es celšu Latvijas prestižu un augstu turēšu Latvijas godu visās 180 Starptautiskās šaha federācijas (FIDE) dalībvalstīs,» akcentē Kasparovs, piebilstot, ka viņš ir izvirzīts kā kandidāts FIDE prezidenta amatam.
«Kā Latvijas pilsonis es gūšu iespēju bez ierobežojumiem pievērsties politiskajai darbībai demokrātijas, miera un taisnīguma vārdā kā Krievijā, tā arī citās pasaules valstīs, kurās tiek pārkāptas cilvēktiesības un kājām mīdītas demokrātijas normas,» savu lūgumu argumentē Kasparovs.
Kā aģentūrai LETA sacīja «Vienotības» preses sekretāre Laila Timrota, šo vēstuli frakcija saņēma vakar, tāpēc «Vienotība» uz to vēl nav atbildējusi.
Pilsonības likums paredz, ka personu, kurai ir īpaši nopelni Latvijas labā, var uzņemt Latvijas pilsonībā ar Saeimas lēmumu.
Uzņemot pilsonībā personu par īpašiem nopelniem Latvijas labā, uz to netiek attiecināti naturalizācijas ierobežojumi, un tai var izveidoties dubultā pilsonība. Persona, kura vēlas, lai tā tiktu uzņemta Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā, iesniedz Saeimai iesniegumu. Iesniegumam pievienojama attiecīgās personas autobiogrāfija un paziņojums, ka nav faktu, kas varētu liecināt, ka uz šo personu būtu attiecināms kāds no naturalizācijas ierobežojumiem. Šādai personai gan būs jādod solījums par uzticību Latvijas Republikai.
Likums nosaka, ka Latvijas pilsonībā nevar uzņemt personu, kura ar savu uzvedību vai darbībām rada draudus Latvijas valsts drošībai, neatkarībai un vērsusies pret Latvijas neatkarību un pastāvošo valsts varu. Personu nevar uzņemt Latvijas pilsonībā, ja tā pēc 1990.gada 4.maija paudusi fašisma, šovinisma, nacionālsociālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musinājusi uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, ir saistīta ar terorismu vai darbojas pretvalstiskā vai noziedzīgā organizācijā, ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas citas valsts bruņotajos spēkos vai militārā organizācijā, ir bijusi PSRS specdienestu štata darbinieks.
Tāpat pilsonībā nevar uzņemt personu, kas Latvijā vai kādā citā valstī ir notiesāta par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas kvalificējams kā noziedzīgs nodarījums arī Latvijā. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura notiesāta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ārvalstī, ja Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atzīts, ka attiecībā uz šo personu notiesājošs spriedums ticis pieņemts, neievērojot taisnīgas tiesas vai soda samērīguma principu.
Pilsonība tiek liegta arī tām personām, kuras nav izpildījušas nodokļu vai kādu citu maksājumu saistības pret Latvijas valsti.
Savukārt kā sarunā ar aģentūru LETA izteicās Latvijas Šaha federācijas izpilddirektors Egons Lavendelis, viņam par Kasparova vēlmi piešķirt šahistam Latvijas pilsonību ir pirmā dzirdēšana.
Jau 22 gadu vecumā Kasparovs kļuva par jaunāko pasaules čempionu šaha vēsturē. 2000.gadā viņš cīņā par pasaules čempiona titulu zaudēja savam tautietim Vladimiram Kramņikam.
Azerbaidžānā dzimušais un 50 gadus vecais Kasparovs bija pasaules čempions šahā no 1985. līdz 2000.gadam, bet 2005.gadā beidza šahista karjeru, jo nolēma pievērsties politikai un grāmatu rakstīšanai.
Šaha leģenda pēdējos gados kļuvis par aktīvu Krievijas opozīcijas dalībnieku un piedalījies vairākos opozīcijas rīkotajos protestos pret prezidentu Vladimiru Putinu, turklāt jūlijā viņš izteicās, ka baidās atgriezties Krievijā, jo pret viņu varētu tikt sākta izmeklēšana pret opozīciju vērstās kampaņas gaitā.
Kasparovs 2008.gadā gatavojās kandidēt Krievijas prezidenta vēlēšanās, taču viņam neizdevās savākt pietiekami lielu atbalstītāju skaitu, līdz ar to viņam nācās no šīs ieceres atteikties.
