Atgriežoties aktīvajā politikā kā partijas «Vienoti Latvijai» līderis, Ainārs Šlesers paziņojis, ka nekad nevienam neesot solījis, ka radīs darbavietas mazkvalificētajam darbaspēkam.
Šlesers skaidro, kāpēc nav izpildījis savus iepriekšējos solījumus (294)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Jau ziņots, ka pirms 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Šlesers solīja rīdziniekiem izveidot 50 tūkstošus darbavietu, kas tā arī radītas netika.
«Šlesers nekad nevienam nav solījis, ka radīs darbavietas sētniekiem, apkopējām un tā tālāk.Es runāju par virziena, kurā ejam, biznesa principiem,» intervijā Latvijas Radio 4 sacīja Šlesers.
Šlesers intervijā apgalvoja, ka savu solījumu turējis, radot valstī uzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmu, ar kuras palīdzību valstī esot radītas desmitiem tūkstoši darbavietu.
«Tie ir ne tikai celtnieki, tie ir arhitekti, dizaineri un pakalpojumu sfēras pārstāvji,» norādīja Šlesers. Tāpat Šlesers piebilda, ka, lai turētu savus solījumus, esot nepieciešama «reāla vara».
Jau ziņots, ka partijas «Vienoti Latvijai» 2.kongresā par partijas priekšsēdētāju vienbalsīgi tika ievēlēts Ainārs Šlesers.
Šlesers uzrunā, kas ilga vairāk nekā stundu, gan atgādināja savus nopelnus satiksmes ministra un Rīgas vicemēra amatā, gan aicināja Valdi Zatleru (RP) nolikt Saeimas deputāta mandātu, jo tiek pārkāpta viņa nospraustā «sarkanā līnija» - nesadarboties ar «oligarham» Aivaram Lembergam («Latvijai un Ventspilij») tuvo Zaļo un zemnieku savienību. Šlesers arī ironizēja, ka «tiesiskuma koalīcija» ir izgāzusies, ja jau to jāiet stutēt Lembergam.
Šlesers pauda viedokli, ka Latvijai, kura ir Eiropas Savienības (ES), Šengenas zonas un NATO dalībniece, nav jābaidās sēdēt pie viena galda ar Vladimiru Putinu un Dmitriju Medvedevu un veidot konstruktīvu dialogu ar Krieviju, kā to dara, piemēram, Vācija.
Šlesers apgalvoja, ka viņa atgriešanās politikā pēc divu gadu pārtraukuma ir bijis ilgi apdomāts solis, jo līdz ar to ģimene viņu redzēšot mazāk. Šlesers atzina, ka ir satraucies par tendenci, ka daudzi jaunieši aizbrauc no Latvijas un neatgriežas. Viņš minēja, ka viens no viņa dēliem izvēlējies studēt ārzemēs uzņēmējdarbību, kas ļaus viņam atgriezties Latvijā, bet otrs dēls izvēlējies darboties kino nozarē, kas nozīmējot darbu galvenokārt ārzemēs. «Es esmu viens no tiem cilvēkiem, no kura ģimenes cilvēki ir aizbraukuši,» secināja Šlesers.