Šogad sagaidāmais elektroenerģijas cenas lēciens mājsaimniecībām ir sekas iepriekš, krīzes laikā, pieņemtajiem lēmumiem.
Gaidāmais elektrības cenas lēciens ir sekas krīzes laikā pieņemtajiem lēmumiem (365)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā skaidro «Latvenergo» valdes loceklis Uldis Bariss, 2011.gadā tika pieņemts lēmums par dalītajiem elektroenerģijas tarifiem mājsaimniecībām, nosakot starta tarifu kā pārejas risinājumu, lai nepalielinātu mājsaimniecību izdevumus, kas jau tā šajā gadā bija pieauguši.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, no 2011.gada 1.janvāra pievienotās vērtības nodoklis elektrībai no 10% palielinājās līdz 22%, kas radīja 11% elektroenerģijas cenas kāpumu visām mājsaimniecībām.
Savukārt no 2011.gada 1.aprīļa tika ieviesti elektroenerģijas tarifi, kas ir spēkā pašlaik. Par pirmajām 1200 kilovatstundām jāmaksā 11,64 centi par kilovatstundu, bet ja patēriņš ir lielāks - jāmaksā pēc pamattarifa - 15,15 centi par kilovatstundu.
Kā skaidro Bariss, tolaik bija jāatrod veids, kā vismaz daļēji amortizēt cenu kāpumu. Ja visām mājsaimniecībām būtu noteikts vienots tarifs, visticamāk, tolaik cenu kāpums līdzinātos tam, kāds ir sagaidāms šogad.
«Latvenergo» pārstāvis norāda, ka uzņēmumam bija iespēja arī agrāk vērsties pie regulatora, prasot paaugstināt elektrības tarifu. Piemēram, to bijis iespējams paveikt no pagājušā gada 1.aprīļa, kad pieauga obligātā iepirkuma komponente. Taču, ņemot vērā plānoto brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, kas bija iecerēta no 1.septembra, šāds solis netika sperts. Nebūtu loģiski, ka tik īsā laikā mainītos cenas, skaidroja Bariss. Taču brīvais tirgus netika ieviests un cenas paaugstināšana nenotika.
Pašlaik normatīvi paredz, ka no šī gada 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS «Latvenergo» mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA «Baltcom TV» elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. «Latvenergo» arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu - 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.
Savukārt koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.
Kā skaidro «Latvenergo» valdes loceklis Uldis Bariss, 2011.gadā tika pieņemts lēmums par dalītajiem elektroenerģijas tarifiem mājsaimniecībām, nosakot starta tarifu kā pārejas risinājumu, lai nepalielinātu mājsaimniecību izdevumus, kas jau tā šajā gadā bija pieauguši.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, no 2011.gada 1.janvāra pievienotās vērtības nodoklis elektrībai no 10% palielinājās līdz 22%, kas radīja 11% elektroenerģijas cenas kāpumu visām mājsaimniecībām.
Savukārt no 2011.gada 1.aprīļa tika ieviesti elektroenerģijas tarifi, kas ir spēkā pašlaik. Par pirmajām 1200 kilovatstundām jāmaksā 11,64 centi par kilovatstundu, bet ja patēriņš ir lielāks - jāmaksā pēc pamattarifa - 15,15 centi par kilovatstundu.
Kā skaidro Bariss, tolaik bija jāatrod veids, kā vismaz daļēji amortizēt cenu kāpumu. Ja visām mājsaimniecībām būtu noteikts vienots tarifs, visticamāk, tolaik cenu kāpums līdzinātos tam, kāds ir sagaidāms šogad.
«Latvenergo» pārstāvis norāda, ka uzņēmumam bija iespēja arī agrāk vērsties pie regulatora, prasot paaugstināt elektrības tarifu. Piemēram, to bijis iespējams paveikt no pagājušā gada 1.aprīļa, kad pieauga obligātā iepirkuma komponente. Taču, ņemot vērā plānoto brīvā tirgus ieviešanu mājsaimniecībām, kas bija iecerēta no 1.septembra, šāds solis netika sperts. Nebūtu loģiski, ka tik īsā laikā mainītos cenas, skaidroja Bariss. Taču brīvais tirgus netika ieviests un cenas paaugstināšana nenotika.
Pašlaik normatīvi paredz, ka no šī gada 1.aprīļa Latvijas mājsaimniecībām elektroenerģija būs jāpērk brīvajā tirgū. Elektrības cena atsevišķām mājsaimniecībām pieaugs pat par 40%.
Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS «Latvenergo» mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu (kWh) atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA «Baltcom TV» elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kWh. «Latvenergo» arī plāno turpināt atbalsta programmu, daudzbērnu ģimenēm piešķirot vienreizēju dāvinājumu - 750 kWh elektroenerģijas bez maksas.
Savukārt koalīcijas partijās sākusies diskusija par iespēju mainīt elektroenerģijas tirgus liberalizācijas nosacījumus mājsaimniecībām vai citādi slāpēt gaidāmā cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju tēriņiem.
Latvijas elektroenerģijas tirgus tiek pakāpeniski atvērts jau kopš 2007.gada. Patlaban brīvajā tirgū ir vairāk nekā 24 000 lietotāju - juridiskas personas, kas patērē ap 75% elektroenerģijas. Nodrošinot pilnīgu liberalizāciju, brīvajā tirgū tiktu iesaistītas arī visas mājsaimniecības jeb ap 847 300 lietotāju, kas patērē atlikušos aptuveni 25% elektroenerģijas.