Neatkarības pasludināšanas gadījumā Skotijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) būtu «sarežģīta, ja ne pat neiespējama», svētdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu.
Barrozu: Skotijas pievienošanās ES varētu nebūt iespējama (25)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Intervijā britu raidsabiedrībai BBC Barrozu norādīja, ka veto Skotijas uzņemšanai blokā varētu uzlikt tādas valstis kā Spānija, kur drīzumā gaidāms referendums par Katalonijas atdalīšanos.
«Es uzskatu, ka tas būs ārkārtīgi sarežģīti, ja ne pat neiespējami, kādai jaunai dalībvalstij, kas atdalījusies no kādas mūsu valsts, panākt [pašreizējo dalībvalstu] piekrišanu,» skaidroja EK prezidents. «Mēs esam pieredzējuši, ka Spānija, piemēram, iebilst pat pret Kosovas atzīšanu, zināmā mērā šis ir līdzīgs gadījums, jo tā ir jauna valsts.»
Tikmēr Skotijas valdība solījusi, ka gadījumā, ja septembrī paredzētajā referendumā vēlētāji atbalstīs neatkarības pasludināšanu, 18 mēnešu laikā pēc balsojuma tiks veiktas pārrunas par valsts jaunajiem ES dalības nosacījumiem.
Šajā laikā Skotija oficiāli vēl būtu Lielbritānijas sastāvā - līdz neatkarības pasludināšanai 2016.gadā.
Skotija uzskata, ka tā varēs pievienoties ES, izmantojot ES līguma 48.pantu un tādējādi rodot iespēju izvairīties no oficiālās iestāšanās procedūras.
Taču Barrozu šādas cerības noraidīja.
«Gadījumā, ja būs jauna valsts, valsts, kas būs atdalījusies no pašreizējās dalībvalsts, tai nāksies pietiekties [dalībai blokā],» uzsvēra EK prezidents.
Reaģējot uz Barrozu izteikumiem, Skotu nacionālās partijas (SNP) līdera vietniece Nikola Stērdžena jau pasteigusies Barrozu pausto viedokli nodēvēt par absurdu.
«Tas ir absurds apgalvojums, ko apliecina arī smieklīgais salīdzinājums ar Kosovu. Skotija jau ir ES, un tā tas ir bijis 40 gadus,» viņa norādīja. «Fakts ir tāds, ka neviena dalībvalsts nav pateikusi, ka tā uzliktu veto Skotijas turpmākai dalībai.»
Savukārt Skotijas premjerministrs Alekss Salmonds pirmdien norādījis, ka ES atradīs veidu, kā paturēt Skotiju blokā arī tad, ja tās iedzīvotāji referendumā nobalsos par izstāšanos no Apvienotās Karalistes.
Viņš arī solīja, ka Edinburga nepārņems daļu no Apvienotās Karalistes parāda, ja Londona, kā plānots, atteiksies no valūtas savienības ar neatkarīgo Skotiju.
«ES, kas ir uzņēmusi tik daudzas valstis no visiem Eiropas kompasa punktiem, atradīs veidu, kā pieņemt Skotijas demokrātiskās gribas izpausmi,» uzrunājot uzņēmējus naftas rūpniecības centrā Aberdīnā, sacīja Salmonds.
«Tas ir dalībvalstīm izlemjams jautājums, bet neatzīt Skotijas demokrātisko gribu būtu pretrunā ar visiem Eiropas demokrātiskās izpausmes un ietveršanas ideāliem,» norādīja pirmais ministrs. «Tas ES būtu lielāks un fundamentālāks izaicinājums nekā britu izstāšanās draudi. Tāpēc neviena dalībvalsts nav minējusi, ka tā grasītos bloķēt Skotijas dalību.»
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns pagājušajā nedēļā noraidīja iespēju, ka varētu tikt saglabāta oficiāla valūtas savienība ar neatkarīgu Skotiju.
«Ja Skotija pamet Apvienoto Karalisti, tā pamet Apvienotās Karalistes mārciņu,» runā Edinburgā sacīja Osborns.
Skotijas neatkarības centienu atbalstītājs Salmonds, kurš grib saglabāt sterliņu mārciņu un Anglijas Banku kā kopīgu centrālo banku, sacīja, ka Osborna pieejā ir acīmredzamas kļūdas.
«Ja nav likumīga pamata, lai Skotijai varētu būt daļa no Anglijas Bankas sabiedriskajiem īpašumiem, tad tāpat nav likumīga pamata, lai Skotija uzņemtos daļu no nacionālā parāda sabiedriskās atbildības,» norādīja Skotijas premjers.
«Mēs vēlamies, neraugoties uz tiesisko pozīciju, uzņemties atbildības daļu, bet uz tāda pamata, ka tiek saņemta arī aktīvu daļa, no kuriem viens, protams, ir Anglijas Banka,» skaidroja Salmonds.
Viņš arī norādīja, ka viņa administrācijas nostāja nav balstīta tikai likumā, bet arī «labajā gribā».
Londona manīs toni jautājumā par oficiālo valūtas savienību, kad Skotija būs nobalsojusi par neatkarību.
«Ja būs «Jā» uzvara, kampaņa tiks izbeigta un veselā saprāta argumenti sāksies,» paredzēja Salmonds.
Referendums, kurā skotiem būs jāatbild uz jautājumu «Vai Skotijai jākļūst par neatkarīgu valsti?», notiks 2014.gada 18.septembrī.
Vēl pēc diviem mēnešiem referendums par atdalīšanos no Spānijas iecerēts Katalonijā, lai gan Spānijas valdība solījusi nepieļaut balsojuma norisi.