Piecas nedēļas līdz elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem tiks kompensēts elektrības cenas kāpums.
Joprojām nav skaidrs, kā mazturīgajiem iedzīvotājiem kompensēs elektrības cenas kāpumu (77)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pašlaik mājsaimniecības elektroenerģiju pērk par regulētu cenu pēc diviem tarifiem. Starta tarifs, kas paredzēts pirmajām 1200 kilovatstundām, ir 11,64 centi par kilovatstundu, bet pēc tam tiek piemērot pamata tarifs - 15,15 centi par kilovatstundu. Šobrīd divi tirgotāji ir atklājuši savus piedāvājumus. AS «Latvenergo» mājsaimniecībām elektrību tirgos par cenu no 16 līdz 16,9 centiem par kilovatstundu atkarībā no elektroenerģijas patēriņa. Savukārt SIA «Baltcom TV» elektroenerģiju piedāvās par 16,1 līdz 16,8 centiem par kilovatstundu.
Ņemot vērā, ka no 1.aprīļa elektroenerģijas sadārdzinājums mājsaimniecībām var būt pat aptuveni 40%, tika paredzēts izstrādāt kompensācijas mehānismu. Tas paredzēja novirzīt papildus līdzekļus pašvaldībām, kas elektrības sadārdzinājumu mājsaimniecībām varētu kompensēt kopā ar mājokļa pabalstu.
Kā šodien pēc valdības sēdes teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) iebilst pret šādu kārtību. LPS prasot papildus vairāk nekā divus miljonus latu, lai varētu kompensēt mazturīgajiem elektroenerģijas cenas sadārdzinājumu.
Politiķe atzina, ka pašlaik nav izstrādāts konkrēts risinājums, kā realizēt atbalstu mazāk turīgām ģimenēm, un diskusija tiks turpināta. Viņa pieļāva iespēju, ka LPS varētu piekrist līdz šim paredzētajai kārtībai, ka elektrības sadārdzinājums tiek kompensēts kopā ar dzīvokļa pabalstu.
Šodien valdībā izskanēja jauns ierosinājums - elektroenerģijas tirgotājus informēt par mazturīgajām personām, kurām nepieciešams atbalsts, un tirgotāji rēķinos piemērotu atlaides par elektrību, pēc tam prasot attiecīgu finansējumu no valsts. Šādas ieceres īstenošanai ir vairākas problēmas, piemēram, kā līdz komersantiem nogādāt informāciju par visām Latvijas trūcīgajām personām, jo jebkura mājsaimniecība jebkurā Latvijas novadā var pirkt elektroenerģiju no jebkura komersanta, tostarp no tiem komersantiem, kuri nākotnē var tikai parādīties Latvijas tirgū.
Vēl viena problēma var rasties saistībā ar valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšanu komersantiem, lai kompensētu atlaižu piemērošanu mazturīgajiem. Ja šāda shēma tiks īstenota, tajā var tikt saskatīts valsts atbalsts komersantiem, kas būtu jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Kā pēc valdības sēdes uzvēra ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP), tā esot tikai ideja. Šī jautājuma izskatīšana tika atlikta uz nedēļu, kamēr Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju un LPS izvērtēs, kādas vēl ir iespējas, lai pabalsti elektroenerģijas sadārdzinājuma kompensēšanai nonāktu pie cilvēkiem, kam tas ir nepieciešams. Viņaprāt, pašlaik nevarot runāt par to, ka tiks pieņemts kāds lēmums, uzliekot jaunus pienākumus komersantiem.
Kā biznesa portālam «Nozare.lv» atzina elektroenerģijas tirgotāja «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers, jaunu prasību izvirzīšana tirgotājiem tikai rada papildus administratīvo slogu ienākšanai tirgū. Turklāt jāņem vērā, ka tirgotājiem var nākties pārstrādāt savas interneta pārdošanas platformas.
Kā ziņots, pēc valdības maiņas sākušās diskusijas par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām. Sākotnēji tika diskutēts par iespēju tirgus atvēršanu no 1.aprīļa atlikt. Šodien Straujuma uzsvēra, ka šāds lēmums netiks pieņemts.
Tagad ir aktualizējusies diskusija par atbalstu mazturīgajiem. Pirmdien izskanēja informācija, ka tiks veidots jauns pabalsts, lai kompensētu trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem elektroenerģijas tarifu kāpumu. Taču, lai to īstenotu nepieciešams grozīt vairākus likumus, tostarp likumu «Par valsts budžetu». Šodien īsi pirms valdības sēdes tika prezentēts ierosinājums atbalstu sniegt caur tirgotājiem.
Savukārt valdības sēdē tika izteikts piedāvājums, mazturīgajiem kompensēt nevis elektroenerģijas cenas kāpumu, bet pārvades tarifu. Taču arī tas esot problemātiski, jo iedzīvotājiem paredzēt izrakstīt tikai vienu elektroenerģijas rēķinu, ietverot maksu par elektrību, pārvadi un obligātā iepirkuma komponenti, un to veiks elektrības tirgotājs. Turklāt Latvijā nav tikai viens elektroenerģijas pārvades operators - AS «Sadales tīkls», bet tādu ir astoņi. Piemēram, pārvades operatora pienākumus veic arī «Latvijas dzelzceļš», kas nodrošina elektroenerģijas piegādi arī pie dzelzceļa esošajām dzīvojamām mājām, kuru iemītnieki var pretendēt uz pabalstu.
«Pēc būtības šobrīd jautājums ir par politisko atbildību, nevis tehnisku noteikumu sagatavošanu,» norāda labklājības ministrs Uldis Augulis. Viņš uzskata, ka Ekonomikas ministrijai (EM), gatavojoties elektroenerģijas tirgus atvēršanai, jau pirms gada bija jāpanāk vienošanās ar pašvaldībām par atbalsta mehānismu trūcīgajiem un maznodrošinātajiem.
Ministrs arī domā, ka vispareizākais mehānisms, par kuru atbildību bija gatava uzņemties arī LM, bija dzīvokļa pabalsta līdzfinansēšana pašvaldībām. Viņaprāt, tieši pašvaldību sociālie darbinieki zina vislabāk, kurām ģimenēm un cik lielā apmērā tas ir nepieciešams, un tikai šādā gadījumā valsts publiskās finanses tiktu tērētas vismērķtiecīgāk.
Augulis gan norāda, ka saprot, kādēļ pašvaldības minēto priekšlikumu neatbalsta. Tās negribot uzņemties kārtējo valsts funkciju, ja nav piešķirts finansējums tās izpildei.
«Jebkurā gadījumā EM izvairīšanās no atbildības ir saprotama, jo pabalstu izmaksās būs ļoti daudz neskaidrību un neapmierinātu cilvēku saistībā ar to, ka ne vienmēr trūcīgās mājsaimniecības ir noslēgušas līgumus ar AS «Latvenergo», bet ir, piemēram, tikai īrnieki, kas nav slēguši ar elektroenerģijas piegādātāju līgumu. Kādā citā mājsaimniecībā dzīvo viena trūcīga persona, bet citā - ģimene ar trīs bērniem, bet skaitītājs ir tikai viens un atlaide abiem vienāda,» teikts LM paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem.
LM arī norāda, ka iedzīvotāju atbalsta mehānismam paredzētais finansējums nav pietiekams. Jāpiebilst gan, ka Ekonomikas ministrija ir apzinājusi programmas, no kurām šim mērķim pārdalīt līdzekļus, tā aģentūrai LETA pirmdien norādīja ekonomikas ministra padomniece Anna Kononova.
Patlaban atbalstam laika periodam līdz 2016. gadam paredzēti 14,09 miljoni eiro.
Kā ziņots, valdība šodien nolēma dot atbildīgajām ministrijām vēl nedēļu laika, lai rastu labāko risinājumu elektroenerģijas tarifu kāpuma kompensēšanai trūcīgiem un maznodrošinātiem iedzīvotājiem.