Tendences onkoloģijā Eiropā pacientu acīm (5)

Onkoloģiskās slimības Eiropā kopumā, tāpat kā Latvijā, ir otra izplatītākā slimību grupa aiz sirds asinsvadu sistēmas slimībām. Tāpēc kvalitatīvas onkoloģiskās aprūpes nodrošināšana, īpaši, ņemot vērā, ka vēzis tiek uzskatīts par hronisku slimību, ir ļoti svarīga, jo tā tiek nodrošināta pacientu dzīves kvalitāte un dzīvildze.

Lai gan Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir ļoti dažādas un atšķirīgas veselības aprūpes, arī sociālās drošības sistēmas, tomēr aizvien aktuālāk kļūst jautājums par šo sistēmu savstarpējo mijiedarbību un ietekmi uz cilvēkiem, kas dzīvo, ceļo, mācās un strādā viena vai citā ES valstī. Ģenerālās asamblejas mērķis bija aplūkot problēmjautājumus, kas skar onkoloģiskos pacientus un viņu tuviniekus ES kopumā. Savienībā. Šāda pieredzes apmaiņa, palīdz apzināt pacientu intereses, saprast kopīgo un atšķirīgo, kā arī to, kas jādara pacientu organizācijām dažādās valstīs, lai nodrošinātu, ka cilvēks, kas uzzinājis diagnozi ļaundabīgais audzējs, lai kurā valstī viņš arī nedzīvotu saņemtu kvalitatīvu palīdzību un dzīvotu kvalitatīvu dzīvi.

Galvenie secinājumi no konferences:

• Psihosociālais atbalsts. Pieaug to cilvēku skaits, kuriem izdodas uzveikt vēzi un izdodas atgriezties pilnvērtīgā sociālā un ekonomiski aktīvā dzīvē. Šī tendence, aktualizē nepieciešamību iekļaut psihosociālo atbalstu un rehabilitāciju kā onkoloģiskās aprūpes neatņemamu sastāvdaļu.

• [1]

• Diagnoze vēzis un pacienta darba attiecības. Dažādās Eiropas Savienības valstīs, pēc diagnozes uzzināšanas, pacients, nokļūst atšķirīgās pozīcijās, piemēram, Grieķijā, slimības lapas pieļaujamais ilgums ir divi mēneši, pēc kuriem pacientam vai nu jāatgriežas darbā (neskatoties uz veselības stāvokli), vai arī darba attiecības tiek pārtrauktas. Savukārt,Nīderlandē, darba devēji un sistēma kopumā ir labvēlīgāka pacientam, jo pēc slimības, darbā var atgriezties ar īpašiem nosacījumiem, piemēram, mazāka slodze, īsāks darba laiks.

• Pārrobežu Direktīva (2011/24/ES) «Par pacientu tiesību piemērošanu veselības aprūpē». Tās mērķis ir uzlabot piekļuvi drošai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei un veicināt dalībvalstu sadarbību veselības aprūpes jomā, tā stājusies spēkā salīdzinoši nesen - 2013. gada 25. oktobrī. Šobrīd, galvenais ES valstu uzdevums ir identificēt barjeras, ar ko saskaras pacienti, un apkopot dažādu valstu pieredzi, lai sistēmu būtu iespējams uzlabot.
• Informācija.Aktualizējot problēmas onkoloģijā, būtiska loma ir veselības žurnālistiem, kuri var palīdzēt problēmjautājumiem nonākt mediju dienaskārtībā, līdz ar to palielinot izredzes panākt izmaiņas arī veselības politikas jomā gan valsts, gan ES līmenī.

[1]