Skandalozais fotogrāfs Aleksandrs Sokolovs ir populārs pateicoties viņa provokatīvajām un drosmīgajām bildēm. Savā [s:48668] viņš ik pa laikam publicē stāstus ar notikumiem no savas dzīves, nereti tie palīdz izprast fotogrāfa darba filozofiju, kā arī domu virzīenu. Tieši tāpēc piedāvājam izlasīt vienu no jaunākajiem Sokolova stāstiem, šoreiz tas ir par kādu viņa tetovējumu, kurš atrodas īpašā vietā.
«Pastāstīšu pats - Man ir vistrakākais tetovējums,» paziņo Aleksandrs Sokolovs, «ir pagājis jau ilgs laiks un uz šo situāciju atskatos ar smaidu.»
«Jā. Man ir tetovējums. Jā. Tas ir tetovējums, kurš nevienu neatstāj vienaldzīgu. Gandrīz visi, kuri to ir redzējuši, saka, ka esmu «ku-kū», un, ka tā ir milzīga kļūda.
Pāris gadu atpakaļ man bija ļoti kaislīgas attiecības. Nosvinēju savu trīsdesmito dzimšanas dienu. Tas bija periods, kad es ilgi domāju par savu dzīvi un par to, ka pienācis laiks apstāties un kļūt par mierīgu ģimenes cilvēku. Ar šo sievieti, mēs vairākus mēnešus bijām mīļākie, tomēr beidzot kļuvām par pilnvērtīgu pāri. Vairs neslēpāmies, kopā apmeklējam pasākumus un baudījām dzīvi. Es gribēju, lai mana draudzene noticētu, ka saku viņai nopietnas lietas. Es gribēju, lai viņa būtu mana sieva un pēdējā sieviete manā mūžā. Viņas atbilde bija – «jā».
Diemžēl visu laiku mani neatstāja sajūta, ka viņa man neuzticas un netic. Tas ir mans lāsts. Katra draudzene vienmēr gaida, kad uz fotosesiju atnāks kāda vēl skaistāka, vai labāka.Tas bija neizturami. Es nezināju, kā viņu pārliecināt, ka ar viņu es būšu godīgs un uzticīgs. Es biju gatavs uz ļoti radikāliem soļiem - viens no variantiem bija ķirurģiski amputēt locekli, lai man vispār nebūtu seksuālu kontaktu. Tagad tas šķiet smieklīgi, bet toreiz tas bija pilnīgi reāls variants.
Es aizgāju uz tetovēšanas salonu un izstāstīju savu ideju. Meistars pusstundu centās mani atrunāt. Viņš teica, ka tas uzraksts ir pārāk tuvu loceklim un tas skaitās «intīms tetovējums», tādu viņš man netaisīšot. Man nācās pielietot visas savas komunikācijas spējas, bet es viņu pierunāju. Nekādas sāpes nesajūtu un jau pēc 40 minūtēm laimīgs aizgāju mājās.
Tās attiecības bija tik spilgtas, ka es joprojām neesmu gatavs pastāstīt kā un kāpēc viss beidzās, tomēr neatsakos no savas pagātnes un netaisos tik no vaļā.
Tāpēc man ir jautājums. Ko jūs ieteiktu pamainīt, lai tetovējumam būtu cita jēga? Lai tas nemulsināt sievietes.»
