Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji Rīgā dzīvo ar bažām par mitekļu nākotni (77)

Blakus Dzelzavas ielai Purvciemā atrodas Andromedas gatve, kā arī Džohara Dudajeva gatve, uz kurām atrodas vairākas lietuviešu projekta ēkas. Lielajā dzīvojamajā mikrorajonā otrdienas rītā ir kluss un mierīgs, jo vairākums iedzīvotāju devušies savās ikdienas gaitās. Portālam «Apollo» izdevās satikt viena Dž. Dudajeva gatves mājas iemītnieci, kura portālam pastāstīja par situāciju lietuviešu projekta mājās.

Gaļina atklāja, ka ir viena nama mājas vecākā, un viņa rūpējas par to, lai visiem mājas iedzīvotājiem būtu pēc iespējas labāka dzīve, risinot dažādus sadzīviskus jautājumus. Sieviete norāda, ka arī viņas mājā ir viens dzīvoklis, kurā tiek veikta pārplānošana. Gaļina norāda, ka, viņasprāt, vajadzētu vispār aizliegt veikt šādus pārplānojumus, jo tie ir ļoti bīstami.

«Tas ir bīstami. Kad šīs mājas būvēja, slodze tika rēķināta uz nesošajām sienām, taču iedzīvotāji tās izvēlas jaukt nost. Ja kaut kas ir nepareizi ar slodzēm, tad ir ļoti slikti - tāpat arī sabruka veikals «Maxima»,» stāsta Gaļina. Viņa norāda arī uz to, kurš veic pārplānošanu savā dzīvoklī.

«Mūsu mājas ceturtajā stāvā vienu dzīvokli nopirka biznesmenis. Cik zinu, viņš nojauca nesošo sienu starp tualeti un vannas istabu, taču tur darbi turpinās. Piemēram, vakar no rīta pie atkritumu urnām bija kaudze ar ķieģeļiem,» stāsta sieviete. Viņa norāda, ka nezina, vai būvvalde ir atļāvusi veikt pārplānošanu šajā mājā esošajā dzīvoklī.

«Ja viņi to nav saskaņojuši ar būvvaldi, lai pēc tam nevaino mani - es jau visu laiku esmu teikusi, ka nedrīkst neko tādu darīt. Tas ir bīstami. Ja kaut kas noies greizi, tad varēs iet bojā cilvēki - sievietes, bērni un pensionāri - visi, kas dzīvo šajā mājā. Bet mani jau neņem vērā. Ja kaut kas notiek, tad uzreiz skrien sūdzēties uz namu pārvaldi, nemaz neņemot vērā riskus, kādi rodas, veicot nesošo sienu nojaukšanu,» sašutumu pauž Gaļina.

Mājas vecākā arī norāda, ka pret konkrēti šī dzīvokļa īpašnieku, kurā tiek veikta nesošo sienu nojaukšana, nav iespējams neko pasākt, jo to dara kāds biznesmenis, kurš biedē visus ar izrēķināšanos, ja kāds kaut ko uzsāks pret viņu.

Sarunai ar «Apollo» piekrita arī šīs mājas iedzīvotājs, pensionārs Nikolajs, kurš pauda bažas par notiekošo remontējamajā dzīvoklī. Viņš stāsta, ka ļoti bieži dzird, kā pat agrās rīta stundās biznesmeņa dzīvoklī notiek dažādas darbības.

«Vēlāk, kad izeju ārā, es redzu - pie konteinera kārtējās ķieģeļu kaudzes. Ja kaut ko viņam aizrādu, tā draud ar policiju. Ja godīgi, paliek nedaudz bail. Ziņās redzēju, ka Mežciemā gandrīz tādai pašai mājai kā mūsējā iebruka jumts, un baidos, ka kaut kas līdzīgs var notikt arī šeit. Es nezinot, ko darīt, ja tā notiks. Man nav kur iet,» bažas pauda Nikolajs.

Rīgas pilsētas Būvvaldē portālam «Apollo» norāda, ka riski, kādi rodas, ja tiek nojauktas nesošās sienas un konstrukcijas, ir atkarīgi no tā, kādā kvalitātē ēka ir uzbūvēta un vēlāk uzturēta. Jebkurā gadījumā, veicot patvaļīgu būvniecību, pastāv konstrukcijas noturības zuduma riski. Tādēļ normatīvo aktu regulējumā ir ietverta prasība būvdarbus saskaņot Būvvaldē, jo, iesniedzot būvprojektu, tā ssatāvā ir jābūt sertificēta eksperta tehniskās apsekošanas slēdzienam.

Tiek arī norādīts, ka runāt par bīstamību katrā konkrētajā gadījumā, kad tiek nojaukta nesošā konstrukcija, ir lieki, jo katrs gadījums ir jāvērtē individuāli. Taču, neņemot vērā projektētāju ieteiktos risinājumus, bīstamības riski pastāv.

Pēc Būvvaldes rīcībā esošajiem statistikas datiem, no vairāk nekā 334 000 Rīgas teritorijā esošajiem dzīvokļiem, 2013.gada pirmajā pusē dzīvokļu pārbūvei agrāk uzceltā mājā ir izņemtas vien 52 būvatļaujas, bet šī gada pirmajā pusē – tikai 66.

Būvvalde atgādina, ka nepieciešamība saņemt Būvvaldes izsniegtu Plānošanas un arhitektūras uzdevumu, izstrādāt būvprojektu un saņemt būvatļauju ir gadījumos, kad pārbūves laikā tiek skartas nesošās konstrukcijas vai elementi, kurus, lai atjaunotu ēku, paredzēts nomainīt vai pastiprināt, jeb tie atrodas koplietošanas telpās.

Iemesli, kādēļ saskaņoto būvdarbu skaits ir tik neliels, ir dažādi. Dažkārt tā ir nezināšana, dažkārt nevēlēšanās sakārtot dokumentāciju, jo nereti valda uzskats, ka tā ir vienkārša formalitāte. Tomēr Būvvaldes praksē nereti ir arī tādi gadījumi, kad iedzīvotāji, mēģinot saskaņot būvdarbus, saskaras ar nepārvaramiem šķēršļiem. Piemēram, ja kopīpašumā esošs dzīvokļu nams ir sadalīts nevis dzīvokļu īpašumos, bet kopīpašumā, kur katram dzīvokļa īpašniekam pieder domājamā daļa no ēkas, tad veicot pat nelielus būvdarbus, piemēram nojaucot nenesošu starpsienu, apvienojot tualeti un vannas istabu, ir nepieciešama pilnībā visu kopīpašnieku piekrišana šādu būvdarbu veikšanai.

Remonta darbu veikšana dzīvoklī Būvvaldē nav jāsaskaņo, tikai gadījumos, ja tiek veikts kosmētiskais remonts, nemainot plānojumu, neskarot nesošās un nenesošās konstrukcijas, neizmainot logu un durvju ailas, netiek mainīta skaņas izolācija vai pārsegumi starp stāviem.