Centrālā Finanšu un līgumu aģentūra, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izlietojumu Latvijā, pasūtījusi auditu par Eiropas fondu projektu - portālu skolas.lv. Secināts, ka projekta mērķi nav sasniegti.
Mēģinājums iztērēt ES naudu tagad dārgi izmaksās pašai Latvijai (104)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Auditori secinājuši, ka projektā izvirzītie mērķis nav sasniegti, lai gan iztērēti vairāk nekā trīsarpus miljoni eiro, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Un tas savukārt nozīmē, ka šie izdevumi no Eiropas fondu naudas netiks segti, bet valsts budžetam jārēķinās ar zaudējumiem.
Auditā secināts - no divdesmit solītajiem e-pakalpojumiem 17 reāli nestrādā. «Tāds secinājums nozīmē to, ka projekta mērķis nav sasniegts, kas potenciāli var radīt finansiālās sekas - mēs nevarēsim Eiropai deklarēt šos izdevumus par projektu, jo rezultāta nav,» saka Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Publiskās pārvaldes projektu departamenta direktors Edgars Kalbergs.
Skolotājiem, skolēniem un vecākiem paredzēto portālu skolas.lv ar lielām ambīcijām un skatu rītdienā pieteica jau 2006.gadā. Tomēr solītā rītdiena pienāca un pagāja, bet portāls pilnvērtīgu dzīvi tā arī nav spējis uzsākt. Pusotru gadu pēc Eiropas projekta īstenošanas, portālā ikdienā ienāk tikai vidēji pusotrs simts cilvēku.
«Ministrija nevar ar to lepoties, izņemot to, ka tā kādreiz bijusi laba ideja,» saka IZM resora informācijas un komunikācijas tehnoloģiju vadītājs Ainārs Sviklis.
Nojausma par to, ka skolas.lv radīšana pamatīgi klibo, bija jau diezgan sen. Vēl 2012.gadā toreizējais ministrs Roberts Ķīlis pat pieļāva iespēju projektu pārtraukt, bet tomēr to neizdarīja. Iemesls – tad Eiropas Savienības fondu nauda paliktu neizlietota. Tomēr nupat kā pabeigtais skolas.lv audits apliecina - mēģinājums par varītēm iztērēt Eiropas naudu, tagad dārgi izmaksās jau Latvijas pašas budžetam.
Un skolas.lv Latvijai izmaksājis ļoti dārgi – kopumā ap 3,7 miljonus eiro. Iepirkumi veikti, produkti radīti, tomēr par to saturu un līdz ar to – dzīvotspēju neviens vairs nav rūpējies. Tam pat nav bijuši atvēlēti līdzekļi.
«Projekta īstenošanas laikā tika apmācīti 250 administratori, vēlāk interesi par lietošanu uzrādīja 20 skolas un arī uz īsu brīdi. Tie konkrētie jautājumi un izpēte par to, kas viņiem patika, kas nepatika, ministrija nav veikusi. Vienkārši no šī brīža secināms fakts ir – tur nebija nekā tāda, kas skolām liktu dzīvot,» neslēpj IZM pārstāvis Sviklis.
To, ka vismaz sākumā skolas.lv idejas patiešām bija labas, pierāda fakts, ka daļu no tām pārņēmis un veiksmīgi īstenojis privātais sektors. Piemēram, e-klase vai Mykoob, piesaistot skolas un skolēnus saviem e-žurnāliem, mācību materiāliem un citiem produktiem.
Piemēram, Rīgas Kultūru vidusskolas direktora vietnieks informātikas jautājumos Mārtiņš Bērziņš stāsta, ka viņu skolā papīra žurnāla vairs nav. Internetā tiek lietoti ērtākie rīki un resursi, lai iegūtu vajadzīgo. Uz jautājumu par to, vai kādreiz atvērts arī portāls skolas.lv, viņš atbild: «Ir saņemta informācija jau pirms kāda laika, ka šāds portāls top. Esmu apskatījies, bet nav sanācis ikdienā izmantot. Jo jau manis minētie resursi ir ar vajadzīgo informāciju. Visvairāk tieši Valsts izglītības un satura centra lapa.»
Šopavasar portāla skolas.lv saturs atdots Valsts izglītības satura centra (VISC) pārziņā kopā finansējumu 100 000 eiro gadā. Bet galīgais lēmums – pārtraukt projektu vai turpināt, aizvien nav pieņemts. Izglītības ministrija atkal cer, ka izdosies atrast pielietojumu tam, kas ir radīts.
«Mēs tagad domājam par to, kura informācija no mūsu mājas lapas, kas ir ļoti apmeklēta, varētu pārvietot uz skolas.lv lapu. Tur mērķauditorija ir sadalīta uz precīzi auditorijām – skolēni, skolotāji, vecāki, mūsu lapā nav tāda dalījuma. Un tad katrai no grupām ir grūtāk orientēties. Bet mēs, ja pārcelsim piemēram 50% informācijas, tad tā lapa būs stipri vairāk apmeklēta,» saka Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis.
Noslēpums slēpjas faktā, ka VISC mājaslapā ir aktuālā informācija par mācību priekšmetiem, par olimpiādēm, mācību standarti un cita. Un gribi negribi – tā skolotājiem ir vajadzīga un to bieži atver, un lieto. Formāli – skolas.lv kļūtu daudz apmeklētāka lapa. Praktiski - par trīsarpus miljoniem radītajā portālā pārcels informāciju no citas, daudz populārākas Izglītības ministrijas iestādes mājaslapas. Tad rodas jautājums, vai tamdēļ bija jēga tērēt miljonus un turpināt naudas tērēšanu.
Vasiļevskis saka; «Mēs iziesim vēlreiz to etapu, kas mums neizdevās, mēs mēģināsim sameklēt 10 skolas, kuras mēs esam gatavi vēlreiz apmācīt, un tās varētu kļūt par tiem, kas vēlāk šīs zināšanas nodod arī kaimiņu skolām, vai kādam citam, kas ir tiešais avots, kas var labāk par mums pārliecināt, ka darbošanās tajā portālā varētu būt izdevīga.»
Tagad, lai skolas un skolotāji mainītu ieradumus, būs vajadzīgākas ļoti lielas pūles īsā laikā, ja negrib pazaudēt visus cerētos Eiropas fondu līdzekļus. «Fiziski projekts jau ir pabeigts, un viņam vajadzēja būt funkcionējošam. Tas ir tāds dialogs - ja iet uz šādu pozitīvu risinājumu - savstarpēji Finanšu ministrija, VARAM, varbūt pat jāpieaicina EK, ka mēs pēc projekta vēl esam ļāvuši veikt darbības, lai tā sistēma sāktu funkcionēt.»
Atbildīgās Izglītības ministrijas amatpersonas garajā projekta īstenošanas laikā nomainījušās pat vairākkārt. Un līdz ar to pat nav no kā prasīt atbildību par līdzekļu izšķiešanu.
Laiks portāla pilnveidošanai dots tikai līdz 15.septembrim. Cerīgākajā gadījumā acīmredzams lietotāju pieaugums būtu jāpanāk ne vēlāk kā līdz nākamajam rudenim, kas ir pārāk maz. It īpaši, ja ņem vērā, ka, piemēram, informatīvo ziņojumu par šī projekta attīstību IZM nav izdevies pabeigt jau kopš 2012.gada.