Pauls zinot, kā viss politikā veidojies; norāda, par ko nevajadzētu balsot vēlēšanās (711)

Intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta avīze» Pauls raksturojot pašreizējo situāciju politikā bija skarbs un situāciju attēloja ar laiku, kad pēc «slavenas» lietussargu revolūcijas tika solīts, ka viss būs citādi, vecie politiķi tiks novākti malā un to vietā nāks jauni.

«Bet nekas taču nemainījās. Mums nemitīgi stāsta, ka valstī esot vērojami lieli sasniegumi. Kādi? Manuprāt, to nav. Valsts tikai aizņēmusies naudu, tā ir jāatdod. Sasniegums laikam ir tas, ka savējiem sadalīja amatus un visi bija laimīgi. Bet objektīvie ekonomiskie rādītāji ir vairāk nekā bēdīgi. Eiropas valstu vidū mēs esam gandrīz vai pēdējie. Kur tad ir tā izaugsme? Pie mums klaigāja: krīze, krīze! Bet tā jau bija visās valstīs, visā pasaulē. Lielākā traģēdija ir tā, ka cilvēki brauc prom. Nesen uzstājāmies Ainažos. Kādreiz tur bija 2000 iedzīvotāju. Tagad tur ir 800. Tāds, lūk, ir šis «sasniegums». Vai, piemēram, Liepāja. Kādreiz tur bija 130 000 cilvēku, tagad - tikai 70 000,» sacīja Pauls.

Tāpat komponistu izbrīnot tas, kas ir ievēlēts Eiroparlamentā, jo neesot skaidrs, ko šie cilvēki pārstāv? Ko pārstāv Tatjana Ždanoka (LKS), bet ko Sandra Kalniete (V) un vai viņiem ir kaut kāda teikšana Eiroparlamentā. «Šaubos gan. Ir dažas valstis, kuras nolemj, kā būs, un viss. Katram taču ir savas intereses - gan valstīm, gan ievēlētajiem deputātiem,» atzina Pauls.

Tāpat Paulu saērcinājusi bijušā Ministru prezidenta Valda Dombrovska (V) rīcība, proti, «esot nobirdinājis pāris asaras un smaidīdams aizbraucis uz Briseli.» «Ja jau tu tā pārdzīvo par Zolitūdes traģēdijas upuriem, tad paliec te, Latvijā, un kaut ko dari lietas labā. Man ir tāda sajūta, ka par mums vienkārši ņirgājās, kamēr puisim Briselē meklēja amatu... Es jau teicu, «Vienotībai» pašai vajadzēja noiet no politiskās skatuves, bet tā jau nenotiks. Taču esmu pārliecināts, ka viņus tik un tā agrāk vai vēlāk piemeklēs Tautas partijas liktenis. Pēc gada, pēc diviem,» pārdomās dalījās Pauls.

Tāpat Paulam neesot skaidrs, kāpēc šajās vēlēšanās aktīvi iesaistās bijušie premjeri, kuri publiskās debatēs televīzijā uzstājas ar drūmām sejām. «Mēs, bijušie deputāti, nereti satiekamies un runājam par politiku. Un nonākam pie secinājuma, ka tā, kā tagad izrīkojas «Vienotība», savulaik nav atļāvusies pat Tautas partija. Skatieties, kas notika ar Zatlera partiju: tā izgāzās kā veca sēta, un šo situāciju veikli izmantoja «Vienotība». Cilvēki to visu vēro, un viņos vairojas vienaldzība, bet tas ir ļoti bīstami,» secināja Pauls.

Intervijas laikā Pauls arī pats sev uzdod retorisku jautājumu, par ko lai viņš balso, ja visus pazīstot un zina, kā viss ir veidojies. «Vai kāds ir nācis ar priekšlikumu samazināt ministrijas ierēdņu skaitu? Piemēram, Kultūras ministrija. Tur, augstākais, vajadzīgi kādi desmit cilvēki. Un cik tur ir? Kādi simts aptuveni. Un vēl tiks dibināta kaut kāda mediju padome. Un vēl būs padome, kas gatavosies Latvijas Republikas simtgadei! Jā, vajadzēs aizrunāt labus pasaules līmeņa māksliniekus, lai viņi saplāno savu uzstāšanos. Ko vēl? Lai Māris Sirmais sagatavo koncertprogrammu, un viņš to arī izdarīs,» uzskata Pauls.

Pēc viņa domām, lai gan vēlēšanās neesot nevienas partijas par ko balsot, ir tomēr atsevišķi kandidāti, kas komponistam liekas simpātiski, piemēram, Inguna Sudraba. Tomēr runājot par pašu partiju «No sirds Latvijai» un citiem tās kandidātiem Pauls bija skeptisks un īpaši dusmīgs uz Gunāru Kūtri. «Zaļzemniekiem savukārt ir lapsas politika. Jau gadu gadiem. Vienai otrai partijai varu pateikt: melojiet, bet iemācieties to darīt ar glanci. Un vēl. Nosauciet, lūdzu, divus vai trīs kandidātus Valsts prezidenta amatam. Nevarat? Es arī nevaru. Pagaidām nevaru. Bet prezidentam ir jāmāk kontaktēties ar pasaules cilvēkiem, personīgie kontakti risina visu,» atzina Pauls.