/nginx/o/2018/07/21/11008784t1hce9f.jpg)
Saskaņā ar Centrālās Pārvaldes operatīvajiem datiem, ekonomikas izaugsme Latvijā turpinājusi palēnināties šī gada 3.ceturksnī. Gada izaugsme ir bijusi 2.1% (2.3% iepriekšējā ceturksnī).
Lēnāka izaugsme šogad (17)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Izskatās, ka arī eirozonā izaugsme buksēja, nemaz nerunājot par Krieviju. Protams, Eiropā ir arī citas straujāk augošas valstis (un Latvijas eksports uz turieni strauji aug, piemēram, uz Lielbritāniju, Poliju, Zviedriju utt.), bet kopumā ārējais fons nav īpaši labvēlīgs.
Visticamāk, mājsaimniecību patēriņš joprojām ir bijis Latvijas izaugsmes galvenais dzinulis, ko turpināja balstīt algu kāpums un zema inflācija.
Mazumtirdzniecības apgrozījuma izaugsme gan bija nedaudz lēnāka 3.ceturksnī, ap 3% (2.ceturksnī ap 4%). Savukārt automobiļu un motociklu tirdzniecībā gan bija neliels uzrāviens. Rūpniecības izlaide jūlijā-augustā vēl bija par 2% mazāka nekā gadu iepriekš, bet auga salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni (ņemot vērā sezonālo ietekmi).
Eksports, visticamāk, būs bijis vājāks, lai arī vēl arvien augošs (vismaz apjomu ziņā). Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums kopumā saglabājas diezgan robusts – augustā-septembrī pasliktinājās, bet oktobrī jau atkal nedaudz pieauga.
Ņemot vērā vēsturisko datu pārskatīšanu, "Swedbank", visticamāk, nedaudz mazinās augusta izaugsmes prognozi (2.5%) šim gadam. Tomēr ekonomika šogad vēl arvien augs straujāk par 2%.
Sagaidāms, ka nākamgad izaugsme varētu kļūt sabalansētāka un, iespējams, nedaudz straujāka, paātrinoties eksporta un investīciju izaugsmei. Tam palīdzēs gan izaugsmes paātrināšanās eirozonā, gan Krievijas-Ukrainas konflikta stabilizēšanās.