Hakeri piekļuvuši arī Latvijas tīmekļa kamerām; vai ir pamats uztraukumam? (104)

CERT.LV pārstāvis Vilnis Tukums sarunā ar «Apollo» norāda, ka arī Latvijā ir konstatētas šādas kameras. Tiesa, piekļuve jebkurai tīkla iekārtai, izmantojot ražotāja uzstādīto paroli, vai piekļuve ar paroli neaizsargātai iekārtai nav uzskatāma par iekārtas uzlaušanu. Tieši tādēļ CERT.LV atgādina - uzstādot tīkla novērošanas kameras, kā arī jebkuru citu tīkla ierīci, jānodrošina tās aizsardzību ar drošu paroli, tādējādi neļaujot hakeriem piekļūt šīm ierīcēm, un, iespējams, kādiem nozīmīgiem datiem.

Jau šī gada sākumā Aizsardzības ministrijas eksperti pauduši bažas, ka Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidentūras laikā pret Latviju varētu tikt vērsti globāli kiberuzbrukumi. Lietuvas prezidentūra jau iepriekš parādīja, ka prezidējošai valstij ir jārēķinās ar iespējamību, ka pret to tiks vērsti liela apjoma kiberuzbrukumi.

CERT.LV norāda, ka saistībā ar tuvojošos Latvijas prezidentūru ES Padomē, paaugstinātu uzbrukumu aktivitāte pagaidām netiek novērota. Runājot par mēģinājumiem uzlauzt kādu no valsts institūciju mājaslapām, visbiežāk tādi notiek , izmantojot neatjauninātu satura vadības sistēmu (CMS) ievainojamības, un uzbrukumu intensitāte ir atbilstoša jaunatklātiem drošības «caurumiem».

Savukārt, runājot par Latvijas kiberdrošību, CERT.LV pārstāvis uzsver, ka Latvijas IT infrastruktūra uzskatāma par pietiekami drošu un attīstītu, lai veiksmīgi izturētu dažādus uzbrukumus, taču no liela apjoma piekļuves atteices (DDOS) uzbrukumiem nav pasargāts neviens.

Arī Latvijas interneta resursu drošības līmenis neatšķiras no citu valstu drošības līmeņa. Kā norāda CERT.LV pārstāvis, ir labāk aizsargātas un sakārtotas iestādes, un ir tādas, kurās nepieciešami lielāki uzlabojumi. Laikus nenovērstas ievainojamības un citu drošības prasību neievērošana kibertelpā var apdraudēt jebkuru lietotāja ierīci un tajā esošos datus.