Iedzīvotāji par zemu novērtē Latvijas spējas ietekmēt ES lēmumus (21)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Tas ir mīts, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties ir eiroskeptiski. Salīdzinājumā ar citām valstīm, Latvijas cilvēki augsti vērtē Eiropas Savienību, un ir optimistiski par tās nākotni. Tomēr iedzīvotāji ļoti skeptiski vērtē Latvijas spējas ietekmēt Eiropas Savienībā pieņemtos lēmumus, secināts pētījumā par sabiedrības noskaņojumu un lēmumu pieņemšanu Latvijas 10 gados Eiropas Savienībā, ko šodien publicēs domnīca «Providus».

Pētījums liecina, ka dziļi eiroskeptiski ir tikai aptuveni 30% Latvijas iedzīvotāju - viņi uzskata, ka Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā bijusi kļūda, kas nesusi vairāk slikta nekā laba. Tomēr tikai 15% iedzīvotāju piekrīt apgalvojumam, ka ES līmenī tiek ņemtas vērā viņu kā pilsoņu intereses. Tas ir daudz zemāks rādītājs nekā Bulgārijā, Čehijā un Polijā, kur arī 2014.gada rudenī tika veikts analoģisks sabiedriskās domas pētījums.

Padziļināta analīze atklāj, ka Latvijas iedzīvotāju skepse par savu pārstāvju darbu Eiropas Savienībā ir nepamatota. Latvijas pārstāvji caurmērā valsts intereses aizstāv tikpat kvalitatīvi, cik citu ES jauno dalībvalstu pārstāvji, turklāt viņu izpratnē par ES darbības niansēm un lēmumu veidošanas prasmēs 10 gadu laikā bijis ievērojams progress.

Pētījuma autore, domnīcas «Providus» pētniece Iveta Kažoka uzskata, ka Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015.gada pirmajā pusē varētu sniegt Latvijas iedzīvotājiem trūkstošo pašapziņu.

«Domāju, ka Latvijas iedzīvotājiem raksturīgā skepse mazināsies, redzot, kā pašmāju cilvēki vada Eiropas Savienības svarīgākās lēmējinstitūcijas – Padomes – darbu. Latvijas prezidentūras laikā tiks pieņemti desmitiem, varbūt simtiem lēmumu, kas būs svarīgi ne tikai Latvijas, bet visas Eiropas Savienības turpmākajai attīstībai, un šo lēmumu pieņemšanu būs organizējuši pašmāju cilvēki. Taču svarīgi šo jauno prezidentūras laikā iegūto jaudu nepazaudēt. Tādēļ pētījumā analizēju arī Latvijas interešu aizstāvēšanas vājās puses, piemēram, trūkstošo izpratni par Latvijas ilgtermiņa mērķiem un prioritātēm Eiropas Savienībā, salīdzinoši vājās politiķu un sabiedrības zināšanas par Eiropas Savienību, un arī ne vienmēr spēcīgo Latvijas interešu aizstāvēšanas koordinēšanu,» uzsver Kažoka.

Komentāri (21)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu