Noslēgusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas ikgadējā, šogad pēc kārtas jau divpadsmitā akcija «Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens». Sabiedrības aptaujā apkopoti spilgtākie priekšlikumi 2014. gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena kategorijās.
2014. gada vārda titulu izkarojuši «ausīši» kā vajadzīgs, īss trāpīgs un labs vārds ausu sildītājiem, gan teorētiski, gan praktiski labi savienojami ar austiņām. Dažs varētu iebilst pret pamazināmo formu – varbūt der arī «auši»?
2014. gada nevārda gods piespriests «aplikācijai», domātai kā «lietotne» datorvidē. Nav prātīgi jau esošu vārdu apkraut ar liekām nozīmēm – mums jau ir aplikāciju papīrs, aplikācijas no koku lapām un aplikācijas kā kompreses.
Par 2014. gada spārnoto teicienu atzīts eksistenciālais tandēms: Ingunas Sudrabas «Nē, tā es neesmu,» komplektā ar Artusa Kaimiņa «Tu zini, kas es esmu?» Valodas un plašsaziņas līdzekļu vidē nav beidzies seriāls par tēmu «Kas es esmu?», eksprezidenta Valda Zatlera aizsākts 2010. gadā.
Rīgas Latviešu biedrības valde lēmusi, ka savu īpašo veicināšanas balvu par labāko latvisko vārdu vai spārnoto teicienu piešķir izteiciena jeb 2014. gadā itin bieži domātās domas «Cik tas ir latos?» iesūtītājam – pieminot, atceroties un godinot Latvijas valsts valūtu un pagājušos laikus. Balvas saņēmējs valmierietis Uģis Adata jau vairākus iepriekšējos gadus sūtījis gada vārda akcijai savus ierosinājumus – teicienus un jaunvārdus. Uģim Adatam šo balvu – Jaņa Rozentāla freskas «Zinātne» reprodukciju – pasniedzis RLB priekšsēdis Guntis Gailītis. RLB balva piešķirta neatkarīgi no rīkotājorganizāciju kopīgās žūrijas izvēlētās 2014. gada galvenās trijotnes, tomēr vērtējot visu to pašu iesūtījumu klāstu (izņemot nevārdus).
Šogad rīkotāju deleģētajā žūrijā strādāja vietnes LVAK.wordpress.com redaktors Valters Feists; dzejnieks un interneta žurnāla Punctum galvenais redaktors Artis Ostups; literatūrzinātniece un mirstīga skolotāja Lita Silova; RLB LVAK koordinatore Maija Sinka; valodniece, specializējusies sociolingvistikā un valodas politikā, Dr. philol. Vineta Poriņa; LU profesors, Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs; Ventspils augstskolas profesors Juris Baldunčiks un literatūrfilosofe, tulkotāja Ieva Kolmane.
