Lai novērstu kara draudus, steidzami jāsarīko «Helsinki2», intervijā laikrakstam «Neatkarīgā» teicis partijas «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Urbanovičs: Lai novērstu kara draudus, steidzami jārīkojas (332)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš skaidroja, ka 1975.gadā noslēgtās Helsinku vienošanās ir piemērs tam, kā diplomātijai iespējams efektīvi pārvarēt starptautisko saspīlējumu, kas ar jaunu masu iznīcināšanas ieroču izstrādi šķita jau kļūstam nevadāms.
«Tāpēc šodien ir vajadzīga līdzīga starptautiska drošības konference, kas iezīmētu Eiropā jaunu kārtību turpmākajām desmitgadēm un nodrošinātu, ka valstis, kas slēgs šīs vienošanās, turēs doto vārdu. Šādiem «Helsinkiem2» ir jākļūst par vietu, kur Rietumi un Krievija beidzot rēķinās viens ar otru, uzklausa pretējās puses viedokli un argumentē savējo. Par vietu, kur lielvalstu līderi pārvar savus kompleksus un atkal runā viens ar otru,» skaidro politiķis.
Viņš uzsvēra, ka tikai atklātās, savstarpēji ieinteresētās sarunās un kompromisos ir iespējams panākt militārā konflikta izbeigšanu un Donbasa mierīgu integrāciju Ukrainā un piederību.
Viņaprāt, ilgākā laikā varētu atrisināt arī Krimas piederības statusu. Patlaban Maskavā popularitāti gūst ideja, ka pussalā varētu EDSO uzraudzībā rīkot jaunu iedzīvotāju referendumu, tā norisē izpildot visstriktākās starptautiskās prasības. Pat ja šo ierosinājumu Ukraina un Rietumi noraida, vispirms to būtu nepieciešams apspriest un izvērtēt.
Urbanovičs uzskata, ka pašlaik ASV prezidents Baraks Obama šķiet vienīgais, kuram tiešām varētu izdoties sasaukt «Helsinkus2». ASV prezidentam savā otrajā termiņā ir brīvas rokas, viņam nav jādomā par jaunu vēlēšanu kampaņu. «Viņš varētu ieiet vēsturē kā cilvēks, kurš nav pieļāvis, ka atdzimušais aukstais karš pārvērtās karstajā, varbūt pat trešajā pasaules karā, un beidzot tiešām atpelnīt savu Nobela Miera prēmiju,» piebilda Urbanovičs.
Kā ziņots, Krievija pagājušā februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.