Rīgas Zooloģiskajā dārzā uzņemts šogad pirmais piekrastē atrastais ronēns, aģentūru LETA informēja Zooloģiskā dārza informācijas dienestā.
Zoodārzā uzņemts šogad pirmais piekrastē atrastais ronēns (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pirmdien pēcpusdienā Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti Rīgas Zooloģiskajā dārzā nogādāja pelēkā roņa mazuli, kurš bija atrasts piekrastē Jūrmalā. Pēc pirmās apskates konstatēts, ka ronēns ir apmēram trīs līdz četras nedēļas vecs, novārdzis un dabā izdzīvot nebūtu spējīgs.
Kā stāstīja Zooloģiskā dārza pārstāvji, iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka aculiecinieki ziņo un aicina glābt arī veselīgus un savvaļā izdzīvot spējīgus ronēnus.
Atkarībā no ledus stāvokļa Rīgas līcī pelēko roņu mazuļi dzimst uz ledus tuvu ūdens robežai, ja ir kārtīgs ledus, vai arī mazajās, neapdzīvotajās Igaunijas salās bez ledus ziemās. Dažādu apstākļu dēļ mazuļi pirms noteiktā laika nonāk jūrā un pēc kāda laika uzrodas Latvijas piekrastē. Pogainajiem sīkroņiem mazuļi parasti dzimst Pērnavas līča piekrastē. Arī šie apaļīgie, baltie pūkaiņi nereti nonāk mūsu pludmalēs. Abu roņu sugu vairošanās Latvijas piekrastes teritorijā nav droši pierādīta.
Līdz šim Rīgas Zooloģiskajā dārzā katru pavasari lielākā vai mazākā skaitā tiek uzņemti nelaimē nonākuši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Pērn tie bija trīs, bet iepriekš pēc siltām ziemām uz zoodārzu nogādāti pat 16 ronēni. Mazuļu mākslīgo izbarošanu jau vairākus gadus finansiāli atbalsta Ventspils dome. Tā kā siltās ziemas dēļ Baltijas jūrā un Rīgas līcī neizveidojās stabili ledus lauki, Rīgas Zooloģiskā dārza darbinieki prognozē, ka šajā pavasarī pludmalēs būs atrodams ne viens vien novārdzis vai arī vienkārši atpūsties un pasauļoties gribošs ronēns.
Zooloģiskā dārza speciālisti norādījuši, ka ne katram pludmalē atrastam roņu mazulim vajadzīga palīdzība. Ja ronēns jau sācis mainīt balto garo pūku tērpu pret īsu pelēku vilnu uz galvas un muguras, visticamāk, tas jau uzsācis patstāvīgu dzīvi. Labākais, ko šādā gadījumā darīt - ronēnu netraucēt un paņemt suni pavadā. Palīdzība nav vajadzīga apaļīgam un ņipram mazulim, kuru vēl klāj baltā pūka, jo, iespējams, tas gaida māti. Tad pareizākais ir steigšus attālināties. Kā uzsvēruši Zooloģiskā dārza speciālisti, jāatceras, ka roņu mazuļi bez kaitējuma veselībai neēduši var iztikt vairākas dienas. Lielāks kaitējums dabai rodas, atņemot tai veselu roņu mazuli, nevis dienu liekot pagaidīt palīdzību vārgulītim. Roņu mazuļa atradējiem atbilstoši likumam vajadzētu meklēt speciālistu palīdzību, lai tiktu pieņemts pareizs lēmums. Ja atradēju māc šaubas par ronēna veselības stāvokli, tas izskatās novārdzis vai tam ir redzami ievainojumi, ir ieteicams sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Vides speciālisti palīdzēs izvērtēt situāciju un nepieciešamības gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Pašam ronēnu pārvietot nav ieteicams.
Lai skaidrotu, kā iedzīvotājiem rīkoties, atrodot pludmalē baltu, pūkainu vai jau pelēku roņu bērnu, rīt, 20.martā, plkst.13 Rīgas Zooloģiskajā dārzā pie Roņu ekspozīcijas notiks neformāla preses konference žurnālistiem.
Atbildes palīdzēs rast Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa, Dabas aizsardzības departamenta vecākais eksperts un ilggadējs roņu pētnieks Valdis Pilāts, kā arī Rīgas Zooloģiskā dārza speciālisti