Vai cilvēks, kurš cieš no depresijas, ir bīstams? Vai mums jābaidās? Atbild speciālisti (131)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: .v1ctor Casale., CC BY-SA 2.0

Pagājušajā nedēļā notikušajā aviokatastrofā Francijas Alpos vainojams ir «Germanwings» lidmašīnas «Airbus A320» otrais pilots Andreass Lubics. Tā kā medijos ir izskanējusi informācija par Lubica psiholoģiskajām problēmām, ļoti daudziem cilvēkiem ir radies priekšstats, ka cilvēki, kuri cieš no depresijas, ir sabiedrībai bīstami. 

Depresijai var būt ļoti daudz un dažādi paveidi, taču nevajag uzskatīt, ka cilvēks, kurš cieš no depresijas, ir sabiedrībai bīstams. Sarunā ar portālu «Apollo» psiholoģe Ilva Dandzberga norāda, ka katrs depresijas gadījums ir jāvērtē individuāli, jo depresijai ir iespējamas ļoti daudz un dažādas sekas, taču tādēļ cilvēku nevar uzskatīt par bīstamu sabiedrībai.

Jautāta, kādos gadījumos cilvēks var kļūt bīstams sabiedrībai, psiholoģe saka, ka gadījumā, ja cilvēkam papildus depresijai ir arī suicidiālas domas un tieksmes, tādā gadījumā gan viņš var kļūt bīstams sabiedrībai, un nav iespējams prognozēt, kad tas varētu notikt.

Dandzberga norāda, ka katrs cilvēks, kuram ir depresija ar suicidiālām domām un tieksmēm ir bīstams sabiedrībai, jo viņam ir neadekvāta realitātes uztvere. Šis cilvēks ļoti subjektīvi un personiski uztver lietas un notikumus. Tādēļ viss, kas notiek, tiek uztverts neadekvāti un ļoti personiski.

Tāpat medijos iepriekš izskanējusi informācija, ka Lubicam bijušas nopietnas redzes problēmas. Viņš baidījies zaudēt redzi, tieši tādēļ dzīvojis riskanti. Psiholoģe saka, ka tas vien norāda, ka Lubics pats jau neapzināti ir meklējis nāvi un iespējas, kā iet bojā.

Psiholoģei nav saprotams, kādēļ Lubics tika pielaists pie lidmašīnas vadības, jo šādu cilvēku, kuram ir šāda tipa psiholoģiskas problēmas, nedrīkst pielaist pie jebkāda darba. It īpaši to var attiecināt uz lidošanu, un nav saprotams, kādēļ viņš pielaists pie tās, ņemot vērā, cik atbildīga ir pilota profesija.

Lubicam bija problēmas ne tikai ar veselību, bet arī haoss privātajā dzīvē. Tāpat nav zināms, kādas attiecības Lubicam bija ar darba kolēģiem. Tādēļ iemesli, kādēļ viņš izšķīries par šādu soli - veikt pašnāvību un nogalināt vēl 149 cilvēkus, var būt ļoti daudzi – attiecības ģimenē, darbā, kā arī veselības problēmas.

Sarunas noslēgumā psiholoģe norāda, ka cilvēks, kuram ir suicidālas tieksmes, apdraud arī citus cilvēkus, jo viņu neinteresē nekas - ne sava veselība un dzīvība, nedz arī apkārtējie cilvēki un viņu dzīvības. Lai izvairītos no traģēdijām, šādus cilvēkus ir jāārstē.

Savukārt psihoterapeits Artūrs Utināns uzskata, ka cilvēks, kurš cieš no depresijas, noteikti nav nav bīstams, jo depresija bremzē jebkādu aktivitāti, to vidū arī agresivitāti. Šādos apstākļos cilvēks izvēlas izvairīties no kontaktiem un labāk pavada laiku mājās, tādējādi nerādoties sabiedrībā - šādi cilvēks neko nedara, kas varētu būt bīstams sabiedrībai.

To pierāda arī statistika, ka cilvēki, kuri ir psihiski veseli, var izdarīt daudz lielāku kaitējumu sabiedrībai, jo viņi rīkojas. Tiesa, pastāv arī vēl viens depresijas paveids - īgnā depresija.

Runājot par «Germanwings» lidmašīnas pilotu, Utināns saka, ka šajā gadījumā varētu būt depresija ar bipolāriem traucējumiem, kurus izsaukuši antidepresanti. Šādā gadījumā depresijas fāze mijas ar māniju, un staprfāzē cilvēks ir gatavs rīkoties, taču viņa garastāvoklis ir zems. Šādā gadījumā var pieaugt neadekvātas rīcības risks.

Katastrofā iespējami arī citi varianti - Lubicam, iespējams, bijusi liela trauksmes sajūta, jo viņu pametusi draudzene un bijušas citas veselības problēmas. Baidoties zaudēt darbu veselības problēmu dēļ, kā arī problēmas privātajā dzīvē varētu būt visnotaļ nopietni faktori, lai izšķirtos par šādu soli.

Tiesa, papildus depresijai var novērot arī personības traucējumus, kad cilvēks var rīkoties agresīvāk. Kā saka Utināns, šādos gadījumos var runāt par personības krīzi. Šādos brīžos gan var rasties nopietns risks, kad cilvēks var rīkoties neadekvāti, nerēķinoties ar citiem.

Lai arī Lubics bija veiksmīgi izgājis visus nepieciešamos testus, lai varētu strādāt kā pilots, Utināns saka, ka cilvēks, kurš labi saprot sevi un psiholoģiju kā tādu, var veiksmīgi atbildēt uz testu jautājumiem tā, lai viss it kā izskatītos kārtībā. Tā tas visticamāk ir noticis arī šajā gadījumā, jo pilotam ir bijušas acīmredzamas psiholoģiskas problēmas.

Runājot par izskanējušo mītu, ka ar depresiju sirgstoši cilvēki ir bīstami sabiedrībai, Utināns saka, ka depresija ir zaudētāja lomas pieņemšana, un tā, savukārt, bez dažādiem blakus apstākļiem cilvēkam samazina jebkāda veida aktivitāti, un cilvēks izvairās no lielākās daļas rīcību, ko viņš varētu darīt.

Komentāri (131)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu