Atsevišķi krievu aktīvisti varētu kļūt agresīvāki, brīdina DP (97)

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pagājušajā gadā nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai radīja Krievijas īstenotā tautiešu politika, norāda DP. Šis politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs.

Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju aktivitāšu līmenis pārskata periodā kopumā saglabājās augsts, atzīmē DP. Paaugstinātas intensitātes darbības bija vērojamas 2014.gada sākumā, kad Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvisti Latvijā centās iegūt plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas konflikta tēmu.

DP vērtējumā, neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājās nenozīmīgs. Centieni iegūt atpazīstamību un vēlētāju atbalstu ar dažādu provokatīvu publisku pasākumu organizēšanu nedeva rezultātu un nevienam no aktīvākajiem tautiešu politikas atbalstītājiem neizdevās iekļūt ne EP, ne arī Saeimā. Vienīgais izņēmums bija Tatjanas Ždanokas atkārtotā ievēlēšana Eiropas Parlamentā (EP), kamēr Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Jeļena Bačinska, Einārs Graudiņš un citi tautiešu politikas atbalstītāji neguva Latvijas vēlētāju atbalstu.

Pārskata periodā Krievijas tautiešu politikas atbalstītāju Latvijā galvenie darbības virzieni un retorika turpināja atbalsot Krievijas politisko, tiesisko un ideoloģisko redzējumu par situāciju Latvijā, Ukrainā un citviet pasaulē, norāda DP. Tautiešu politikas aktīvisti pauduši «nekritisku atbalstu Krimas aneksijai un Krievijas agresijai Ukrainā, bet radikālāk noskaņotie tautiešu politikas aktīvisti pauda atbalstu vai pat sekmēja arī Latvijas iedzīvotāju došanos uz Ukrainu nolūkā pievienoties nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varas iestādēm».

DP norāda, ka vairāki tautiešu politikas atbalstītāji publiskajā telpā aktīvi iebilda pret pasākumiem, kas bija vērsti uz Latvijas aizsardzības stiprināšanu, tostarp NATO sadarbības ietvaros. Šī pozīcija tika pamatota ar bažām par attiecību pasliktināšanos ar Krieviju un saskanēja ar Maskavas apgalvojumiem, ka tas neuzlabos Latvijas drošības situāciju.

Pārskata periodā tautiešu politikas aktīvisti turpināja popularizēt Krievijas sludināto vēstures interpretāciju, turpina DP, tautiešu politikas atbalstītāji arī turpināja izplatīt attiecīga veida literatūru Latvijas skolās.

Neraugoties uz tautiešu politikas atbalstītāju darbības un retorikas sakritību ar Krievijas politiskajām interesēm un mērķiem, vairums no viņiem saikni ar Krieviju labprātāk nevēlas akcentēt vai pat cenšas to slēpt, novērojusi DP. Viens no galvenajiem tautiešu politikas atbalstītāju pārmetumiem Latvijai ir it kā esošais «demokrātijas deficīts», tajā pat laikā esot vērojama aktīvistu izteikta nevēlēšanās atklāti runāt par Krievijas sniegtā finansējuma plūsmu un tā izlietojumu. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī 2014.gadā tautiešu politikas aktīvisti esot saņēmuši dažāda veida, tostarp materiālu, atbalstu no Krievijas vēstniecības un konsulātiem.

Valsts institūciju pretdarbības, kā arī privātu apsvērumu dēļ 2014.gadā iesaisti tautiešu politikas aktivitātēs samazināja vai pat pilnībā pārtrauca vairākas personas, kurām iepriekš bija nozīmīga loma dažādu Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju pasākumu organizēšanā, ar saviem panākumiem lepojas DP. Tajā pat laikā pagājušajā gadā tautiešu politikas atbalstītāju rindas papildināja daži jauni aktīvisti. Pārskata periodā tika izveidotas dažas jaunas organizācijas, kuru darbība bija vērsta uz Krievijas tautiešu politikas deklarēto un faktisko mērķu sasniegšanu. Šo organizāciju veidošanos ietekmēja Ukrainas konflikts un savstarpējās domstarpības dažādu tautiešu politikas atbalstītāju vidū. Tikmēr atsevišķas organizācijas, kas iepriekšējos gados bija izvērsušas aktīvu darbību, to pārtrauca.

DP pārskatā minējusi četrus tautiešu politikas subjektus Latvijā - nereģistrētu organizāciju «Latvijas sabiedrisko organizāciju padome» (LSOP), nereģistrētu veidojumu «Nepilsoņu kongress», tā sauktās antifašistu organizācijas un organizāciju «Russkaya Zarya». LSOP līderis ir Viktors Guščins, «Nepilsoņu kongresa» līderis ir Aleksandrs Gapoņenko, bet «Russkaya Zarya» pērn dibināja Ilarions Girss un Jevgēņijs Osipovs, kuri uz pārējo tautiešu politikas aktīvistu fona izceļas ar provokatīvāko un radikālāko retoriku, atzīmē DP.

DP secina, ka, neraugoties uz izskanējušām bažām par riskiem Latgalē, tieši šajā reģionā ir vismazāk tautiešu politiku atbalstošo organizāciju, kas izvērš aktīvu darbību.

Lai gan tautiešu politikas aktīvistus vieno vēlme stiprināt Krievijas politisko un ideoloģisko ietekmi Latvijā, viņiem ir atšķirīgi viedokļi par efektīvākajiem darbības virzieniem šī mērķa sasniegšanā. Vieni cenšas savas prasības, kas cieši saskan ar Krievijas nostāju, realizēt, manipulējot ar demokrātijas sniegtajām iespējām, taču atturoties no atklāti konfrontējošas pozīcijas. Citi savukārt izmanto plašās vārda brīvības tiesības, lai ar izaicinošiem komentāriem un rīcību provocētu sabiedrību.

DP gan secina, ka Ukrainas konflikta ietekmē ir vērojama atsevišķu tautiešu politikas aktīvistu retorikas radikalizācija. Pastāv risks, ka šī tendence varētu turpināties, jo, samazinoties Krievijas sniegtajam materiālajam atbalstam, konkurence par šiem resursiem vēl vairāk saasināsies. Līdz ar to atsevišķi tautiešu politikas aktīvisti var kļūt agresīvāki savā retorikā un darbībās, lai apliecinātu savu piemērotību sniegtā finansiālā atbalsta saņemšanai.