Pārsteidzoši secinājumi Černobiļas katastrofas vietā

FOTO: Reuters/Scanpix

Katastrofā cietusī Černobiļas atomelektrostacijas apkārtne šobrīd drīzāk līdzinās dabas rezervātam, nekā katastrofas vietai, vēsta žurnāls «Current Biology».

Pirmie Černobiļas lieguma zonas ekosistēmu pētījumi uzrādīja spēcīgu radiācijas ietekmi un dzīvnieku populāciju samazināšanos. Tomēr, analizējot 29 gadu laikā pēc avārijas savāktos datus, atklājies, ka dzīvnieku populācijas atjaunojas.

Aļņu, briežu, stirnu un mežacūku slēgtajā zonā ir gandrīz tikpat daudz, cik radiācijas neskartajā teritorijā šajā reģionā.Bet, piemēram, vilku skaits ir septiņas reizes lielāks, nekā radiācijas neskartajā teritorijā.

«Iespējams, ka šobrīd savvaļas dzīvnieku skaits Černobiļā ir ievērojami lielāks, nekā pirms avārijas. Tas gan nenozīmē, ka radiācija labvēlīgi ietekmē dabu. Vienkārši cilvēka darbība - medības, mežkopība, lauksaimniecība - nes daudz lielāku postu,» secina raksta autors Džims Smits.

Černobiļas katastrofa 1986.gada 26.aprīlī radīja 500 reižu lielāku radioaktīvo piesārņojumu nekā ASV atombumbas, kas Otrā pasaules kara beigās tika nomestas uz Japānas pilsētām. Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē. Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa kļuvuši par invalīdiem, bet daudzi jau ir miruši.

Uz augšu