Veselības ministram Guntim Belēvičam (ZZS) pagarināta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem, šodien žurnālistiem apliecināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Belēvičam pagarināta pielaide valsts noslēpumam (39)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņa neprecizēja termiņu, cik ilgi Belēvičam būs pieeja valsts noslēpumam.
«[Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis] Maizīša kungs mani šodien informēja, ka Belēvičam nav noņemta pielaide,» atzina Straujuma, piebilstot, ka «Maizīša kungs neinformēja par termiņu».
Kā pastāstīja ministra padomniece komunikāciju jautājumos Iveta Ciganova, par pielaides valsts noslēpumam pagarināšanu Belēvičs uzzinājis no aģentūras LETA ziņas. Pagaidām viņam nav sīkākas informācijas, uz cik ilgu laiku pielaide piešķirta.
Belēvičs šodien neesot bijis Ministru kabinetā, līdz ar to par pielaides termiņu viņš, visticamāk, oficiāli uzzinās tikai rīt, sacīja Ciganova.
Jau vēstīts, ka ministram pielaide valsts noslēpumam iepriekš tika izsniegta uz septiņiem mēnešiem - līdz oktobra beigām, to 31.martā žurnālistiem apstiprināja pats ministrs.
Belēvičs iepriekš vairākkārt bija paudis pārliecību, ka viņam arī turpmāk būs pielaide valsts noslēpumam. Politiķis gan uzsvēris, ka viņam kā veselības ministram nevajag pielaidi valsts noslēpumam. Jautājums par pielaidi valsts noslēpumam kļūstot kritisks, kad nevar savākt kvorumu valdības sēžu slepenajās daļās.
Savukārt Ministru prezidente iepriekš bija paudusi uzskatu, ka Belēvičam darbam valdībā ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam. «Uzskatu, ka tomēr ministram ir jābūt pielaidei (..). Nevaru iedomāties, kā ministrs, kuram nav pielaides, visu savu termiņa laiku nepiedalīsies klasificēto jautājumu izskatīšanā. Manuprāt, tas nav pieņemami,» iepriekš bija paudusi Straujuma.
Jau ziņots, ka Belēvičs šogad piecas reizes nonācis KNAB un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) redzeslokā saistībā ar iespējamiem administratīvajiem pārkāpumiem.
KNAB jau vasaras sākumā bija lūdzis Saeimai atļauju piekrist Belēviča administratīvai sodīšanai saistībā ar iespējamo interešu konfliktu, viņam lemjot par disciplinārlietu pret Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktori Ingunu Adoviču. Vasarā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija vienojās, ka par Belēviča nodošanu administratīvai sodīšanai varēs lemt tikai tad, kad arī KNAB dos skaidrojumu par administratīvajā protokolā konstatētajām nepilnībām. Pagājušajā nedēļā komisija izlēma neizdot Belēviču sodīšanai, tomēr par šo jautājumu vēl gaidāms Saeimas balsojums, kas, visticamāk, būs pretējs komisijā lemtajam.
KNAB arī augustā paziņoja, ka sāka pārbaudi saistībā ar ministra došanos komandējumā ar savu dzīvesbiedri - ministra biroja vadītāju Ingu Štāli. Latvijas Televīzija iepriekš ziņoja, ka šajā gadījumā likuma pārkāpumu gan KNAB nav konstatējis, bet varot runāt tikai par ētiku.
Tikmēr oktobra sākumā Saeima nolēma piekrist Belēviča saukšanai pie administratīvās atbildības par miljona eiro aizdevuma nenorādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā. VID vēstulē Saeimas komisijai skaidroja, ka ministrs savā deklarācijā, stājoties amatā, nav norādījis aizdevumu viena miljona eiro apmērā. Pats Belēvičs aģentūrai LETA skaidroja, ka amatpersonas deklarācijā aizmirsis norādīt miljona aizdevumu dēlam, taču vēlāk viņš savu kļūdu labojis.
Tāpat KNAB lūdzis izdod Belēviču administratīvai sodīšanai saistībā ar to, ka viņš maijā Farmācijas jomas konsultatīvajā padomē apstiprināja savu dēlu.