Ministri: Lai būvētu tuneli starp Tallinu un Helsinkiem, jāpabeidz «Rail Baltic» (12)

Kā sacījusi Bernere, Somija ir ieinteresēta iegūt preču pārvadāšanas koridoru, un šāds tunelis neapšaubāmi veicinātu arī Igaunijas sabiedrības labklājību. «Turklāt, uzlūkojot reģionu kopumā, tādējādi faktiski veidosies dvīņu galvaspilsētas,» viņa piebildusi.

Pēc ministres teiktā, Somija grib tuvāk izpētīt šo ideju. Ne Somijā, ne Igaunijā gan nav īpaši daudz cilvēku, kas izmantotu tādu tuneli, tādēļ noteicošā loma būs iespējamajai kravu plūsmai. «Preces var vest no Krievijas uz Somiju un tad caur Tallinu uz Eiropu, kā arī pretējā virzienā,» izteikusies Bernere.

«Ja mēs varam izveidot infrastruktūru Arktikā - un mums tur ir spēcīgs potenciāls, tad mums būs tiešs savienojums no Arktikas uz Eiropu caur Somiju un Baltijas valstīm,» viņa spriedusi, aicinot palūkoties uz šo ideju no ilglaicīgas perspektīvas.

Kā savukārt norādījis Mihals, viņš tādu ieceri uzskata par ļoti tālredzīgu, bet ir svarīgi vispirms pamatīgi izpētīt iespējas būvēt tādu tuneli tiklab no ģeoloģiskā, kā ekonomiskā viedokļa. Tunelis būtu ļoti garš, bet sākotnējās ekspertu aplēses liecina, ka viena kilometra izmaksas, īpaši Somijas pusē, varētu izrādīties zemākas nekā daudzu citu tuneļu gadījumā.

Igaunija un Somija pagājušajā nedēļā iesniedza Baltijas jūras centrālā reģiona programmai padziļinātas priekšizpētes pieteikumu 1,2 miljonu eiro vērtībā.

2018.gadā, kad izpētes darbi būs pabeigti, varēs pieņemt politisku lēmumu, vai tuneli starp Tallinu un Helsinkiem ir vērts būvēt.

Kā lēsts kompānijas «Spiekermann&Wegener» veiktā pētījumā, kas publiskots 2013.gadā, pastāvīgs transporta savienojums starp Tallinu un Helsinkiem ļautu palielināt Igaunijas iekšzemes kopproduktu par 0,5-1% un Somijas - par 1-3% gadā.