Kučinskis pilnībā atbalsta «Rail Baltica» projektu (25)

BNS
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) pilnībā atbalsta Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa projektu «Rail Baltica».

Kučinskis intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» stāstīja, ka piektdien, 26.februārī tiksies ar pārējo Baltijas valstu premjeriem un pārrunās valstīm aktuālos jautājumus, tostarp «Rail Baltica».

«Galvenie jautājumi ir par gāzes un elektrības vienoto tirgu, «Rail Baltica» un par mūsu ārējām robežām. Par robežām tika runāts jau Briselē un mēs jau bijām spiesti formulēt kopīgu pozīciju,» sacīja premjers.

Viņš uzsvēra, ka «Rail Baltica» jautājumā ir ļoti svarīga vienota Baltijas valstu pozīcija. «Šobrīd cirkulē ļoti daudz baumu par to, cik grib viena vai otra valsts, kāda ir vienas vai otras valsts pozīcija. Mums ļoti svarīgi ir, lai šis jaunais dzelzceļa tīkls būtu, kā arī, lai tas reāli iet cauri visām Baltijas valstīm, nevis kaut kur apstājas. Tā būs mana pirmā tikšanās, lai šo jautājumu apspriestu. Mums visiem tas ir racionāli jāizmanto un jāgūst maksimālie labumi. Es ar abām rokām esmu par to. Neņemot vērā to, ka mums joprojām svarīgas ir Krievijas kravas, savienojums ar Eiropu varētu būt ļoti interesants,» teica Kučinskis.

Viņaprāt, par Baltijas premjeru sanāksmes darba kārtības jautājumiem domstarpībām nevajadzētu būt.

Vienlaikus satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šonedēļ intervijā laikrakstam «Neatkarīgā Rīta Avīze» norādījis, ja «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad vajadzētu domāt par tā realizācijas lietderību.

«Rail Baltica II» projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas «Aecom» 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvijā provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - «Rail Baltica II» projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» uzdevums ir «Rail Baltica II» dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.

Komentāri (25)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu