Zolitūdes traģēdija: Signalizācija esot aptīta ar izolācijas lenti, lai vairs neskanētu (55)

«Maxima Latvija» apsargs Igors Vītols, kurš bija atkārtoti aicināts ierasties uz sēdi, šodien tomēr uz to neieradās. Viņa neierašanās iemeslu tiesa atzina par attaisnojošu.

Vītols traģēdijas dienā esot atslēdzis brīdinājuma signalizāciju. Vienā no iepriekšējām sēdēm Vītola pārstāve lūdza tiesai atļaut atkārtoti neliecināt Vītola veselības stāvokļa dēļ, jo viņš patlaban ārstējas, turklāt turpmākā ārstēšanās procesā ir grūti paredzēt, cik tas būs ilgs.

Viena no lieciniecēm bija ļoti emocionāla liecību sniegšanas laikā, izplūstot asarās. Viņa uzsvēra, ka tikai nesen sākusi iet gulēt bez miega zālēm, turklāt norādot, ka nevēlas atkal pilnībā sniegt visas liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji gan lūdza viņai to darīt.

Sieviete pauda, ka traģēdijas dienā visu dienu bija skanējusi signalizācija. Pēc tās atskanēšanas agrākā pēcpusdienā sieviete un viņas kolēģes devās no veikala ēkas ārā, bet pēc tam signalizācija tikusi atslēgta, un viņa atgriezās darbā. Apsargi norādījuši, ka viņa varot doties atpakaļ.

Tāpat cietusī minēja, ka neilgi pirms traģēdijas dienas, bet ne tās laikā viss frizētavas salons, kurā viņa strādāja par administratori, bijis baltos putekļos.

Cietusī esot dzirdējusi baumas, ka «signalizācija esot aptīta ar izolācijas lenti», lai tā vairs neskanētu.

Kāda cietusī stāstīja, ka strādāja skaistumkopšanas salonā. Traģēdijas dienā signalizācijas atskanējusi vairākas reizes dienā, bet tikai tad, kad parādījās arī vēstījums, sieviete pameta savu darba vietu, tomēr pēc tam atgriezās atpakaļ, jo to darīja arī pārējie kolēģi.

Tomēr viņa atminas, ka visi «Maxima» kasieri palika savās vietās, piebilstot, ka viņiem tika norādīts tur palikt, jo «kasēs vēl bija nauda».

Cietusī piebilda, ka pēc tam, kad viņa atgriezās atpakaļ darba vietā, signalizācija vairs neatskanēja. Viņa esot dzirdējusi, ka apsargi signalizāciju atslēguši, turklāt viņi todien «skraidījuši turpu šurpu».

Lieciniece arī sacīja, ka signalizācija lielveikalā skanēja salīdzinoši bieži.

Viens no cietušajiem pieteica 1429 eiro materiālo kompensāciju, kā arī 2500 eiro morālo kompensāciju. Vīrietis atminējās, ka traģēdijas dienā viņš veikalā nemanīja neko tādu ārkārtēju vai neierastu, kas būtu pievērsis viņa uzmanību.

Kā ziņots, šodien Zolitūdes traģēdijas krimināllietā SIA «Tineo» pieteica kompensāciju 4 400 000 eiro apmērā.

2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam «Maxima», dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti ir secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.

Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Sākotnēji prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzina 263 cilvēkus. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā sākotnēji bija 155 miljoni eiro, bet tagad ir palielinājies. Arī cietušo skaits krimināllietā palielinājās.

Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām. Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.

Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Krimināllietā apsūdzēta ir arī «Maxima» darbiniece Inna Šuvajeva.

Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.

Lietu skata Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa.