15 gadus vecais liepājnieks Egils 24. septembra pievakarē izgāja no mājām, lai satiktos ar draugiem. Šie paši «draugi» puisi ieveda mežā, no kura Egilam vairs nebija iespēja atgriezties. Traģiskais gadījums šokēja liepājniekus un visu Latvijas sabiedrību. Vardarbība jauniešu vidū ir Latvijas «gripas epidēmija». Problēma skārusi ne vienu vien, psihologi uzsver: «Par to ir jārunā skaļi!».
Liepājas krīzes psihologs Gints Kapenieks atklātā sarunā ar portālu «Apollo» stāsta, ka konkrētais gadījums ir līdz šim skaļākais Liepājā. Lai gan kriminālizmeklēšana vēl ir procesā, viens ir skaidrs - incidentā bija iesaistīti vairāki pusaudži. Tas psihologam liek domāt par grupu vardarbību.
Taču primāri ir saprast, kāpēc tādas lietas notiek mūsdienu, it kā attīstītajā sabiedrībā? Kapenieks uzsver, ka visa pamatā ir ģimene.
«Ģimenei ir jārada bērna attīstībai mīloša un labvēlīga vide. Ja bērns aug starp «dadžiem», tad «dadzis» no viņa arī izaugs».
Taču daudz nosakot arī iedzimtība. Kapenieks neslēpj, ka svarīgi, ar kādu programmu bērns šajā pasaulē ienāk: «Varbūt tas būtu skaļi teikts, bet daļa pusaudžu ar vardarbību jau piedzimst!».
Psihologs atklāj, ka bieži vien tie vecāki, kuru ģimenē aug agresīvi bērni, nesaprot, ka kaut kas nav kārtībā. Viņiem liekas, ka vardarbība ir norma. «Ir teiciens - «Bērni ir vecāku spogulis», tā kā gribas vēlreiz uzsvērt, ka visa pamatā ir ģimene!».
Jautājot par konkrēto gadījumu Liepājā, Kapenieks nenoliedz, ka runa varētu būt par grupu vardarbību. Jaunieši, kuri nespēj iekļauties sabiedrībā, nespēj pieņemt vērtību sistēmu, veido šādas grupas, lai sevi kaut kādā veidā spētu realizēt.
«Šādās grupās veidojas pašu radītas uzskatu sistēmas, kas nereti ir grupas līdera kriminālajā pagātnē balstītas.»
Šeit runa var būt par hierarhijas sistēmu, kur augšgalā ir vecākie, ar lielāku pieredzi kriminālajā ziņā, apkašā ir jaunākie un vājākie, uzsver psihologs.
«Mūsos katrā iekšā ir labais un ļaunais. Tikai citam virzība uz labo ir attīstīta vairāk, citam tā attīstīta uz ļauno.» Un ko mēs varam darīt, lai mazinātu vardarbību? Psihologs teic - ja cilvēkā ir daudz šīs ļaunuma iezīmes, tad var veidoties situācijas, ka neko darīt vairs nav iespējams.
«Viss var sākties ar izsistu logu, kaimiņam nozagtiem āboliem, bet vēlāk pārvērsties traģēdijā, līdzīgi, kā tas notika Liepājā,» atzīst Kapenieks.
Kapenieks neslēpj, ka liela ietekme ir arī izglītības sistēmai, kādā aug mūsu bērni. Runājot konkrēti par bērnu namiem un internātskolām, kurās ir jārada ģimeniska vide, jo šiem bērniem nav citas ģimenes. «Ģimene mūsdienu normālajā izpratnē saistās ar sievietes un vīrieša attiecībām. Latvijas izglītības sistēmā strādā galvenokārt sievietes, padarot šīs izglītības iestādes par sieviešu klosteriem un tas, savukārt, vissāpīgāk attiecas uz zēniem, kuriem ikdienā tiek liegta iespēja redzēt vīrieša lomu ģimenē.»
Savukārt Bērnu tiesību inspekcijas Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta vadītāja Dace Āķe atzīst, ka ik dienas tiek saņemti jauniešu zvani uz uzticības tālruni. Šogad saistībā ar fizisku vardarbību saņemti 160 zvani, ar emocionālu vardarbību 356, bet ar seksuālu vardarbību 5 zvani.
Āķe neslēpj, ka pēdējo piecu gadu laikā ziņojumu skaits saistībā ar vardarbību vienaudžu vidū nav mazinājies. Tā Latvijā ir aktuāla problēma jau vairākus gadus.
Jautājot, kāpēc jaunieši konfliktus izvēlas risināt tik drastiskā manierē, Āķe atzīst, ka ļoti iespējams, jaunieši citādākā veidā risināt konfliktus vienkārši neprot.
«Ļoti iespējams, ka bērniem ir arī kāds, no kura viņš mācās konfliktus risināt vardarbības ceļā.»
Dace Āķe stāsta, ka risinājums šai problēmai ir, nepieciešams izglītot sabiedrību, vecākus, jo tieši no vecākiem bērni mācās pamatlietas kā komunicēšanu ar citiem cilvēkiem un konfliktu, domstarpību risināšanu.