Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/30/11109122t1h68d8.jpg)
Ap gadu miju kļuva zināms, ka apcietināts «Latvijas dzelzceļa» darbinieks, kuru tur aizdomās par spiegošanu. Aizturētais veicis mērķtiecīgu un sistemātisku informācijas vākšanu, kas notikusi ilgstošā laika periodā.
Krievijas medijos rakstīja, ka Latvija pret nevainīgiem cilvēkiem pirmo reizi piemērojusi krimināllikuma grozījumus. Kad tā saucamos «pretspiegu likumu grozījumus» pagājušajā gadā pieņēma Saeima, pret tiem iebilda partija «Saskaņa».
Mums kļuvis zināms, ka aizturētais bijis «Saskaņas» Jelgavas nodaļas biedrs un regulāri uzturējis kontaktus ar bijušajiem padomju armijas dienesta biedriem Krievijā. Visticamāk viņiem arī sūtītas ziņas par NATO kravām, kas ar dzelzceļa vagoniem sūtītas caur Jelgavu.
Par iespējamo spiegošanu citas valsts labā aizturētais Aleksandrs Krasnopjorovs strādāja «Latvijas dzelzceļa» Jelgavas nodaļā par ceļu meistaru. Vadīja iecirkni ar 15 darbiniekiem un atbildēja par sliežu uzturēšanu. Darba vieta atradusies blakus galvenajam dzelzceļa mezglam Jelgavā, kur var labi pārredzēt ienākošos vilcienu sastāvus.
Aizturētā tiešais priekšnieks atceras, ka pagājušajā gadā no Garkalnes caur Jelgavu uz Lietuvu braukuši vilcienu sastāvi ar kara tehniku. Tie piesaistījuši daudzu apkārtējo uzmanību. Un kā izrādās – par tiem interesējies arī viņa padotais.
Aizturētā Aleksandra Krasnopjorova priekšnieks: «Bildēt bildēja jau jebkurš. Es gan nenobildēju. Bet cilvēki jau daudzi bildēja. Kaut gan mūsējā dzelzceļa apsardze piegāja un neļāva filmēt. Bet ko tur… Brauc vilciens uz Meiteni prom. Mašīnas pārbrauktuvē stāv. Viņas jau tā patās nofilmē. Nofotografē. Bet neviens jau nekur nesūta tālāk. A viņš sūtīja. A ko darīt? Tāpēc tas tā ir. Kaļiņingradā viņam ir kaut kādi čomi. Tad viņš tiem esot sūtījis. Tā tāda informācija, kas parādījās pēc tam, kad Kozlovskis to pateica.»
Pieminētie čomi Kaļiņingradā ir agrākie cīņu biedri no Afganistānas kara laikiem. Veterānu biedrības uztur ciešus sakarus, regulāri rīko tikšanās. Plaša un aktīva organizācija ar nosaukumu «Šuravi» dibināta arī Jelgavā. Aleksandrs Krasnopjorovs bijis tās biedrs.
Šuravi līderi Aleksandu Gotovku sastapt viņa dzīvoklī reģistrētajā biedrības adresē neizdodas – viņš arī strādā «Latvijas dzelzceļā» un uz laiku izbraucis. Pirms gada rīkota sanākšana, kad pie Afganistānas veterāniem Jelgavā viesojās saskaņieši - no Eiroparlamenta Andrejs Mamikins un no Saeimas Sergejs Potapkins. Piedalījies arī vietējais Saskaņas līderis, Jelgavas domes deputāts Sergejs Stoļarovs. Lai arī iepriekš viņa kolēģis saskaņietis Ivars Jakovels centās noliegt, ka par spiegošanu aizturētajam būtu saistība ar partiju, Stoļerovs atklāj, ka Krasnopjorovs partijā iestājies pēc viņa aicinājuma. Stoļerovs apgalvo, ka Krasnopjorovs no partijas it kā atskaitīts jau rudenī par biedra naudas nemaksāšanu. Neoficiāla informācija gan liecināja, ka partija aizturēto biedru vēl nav paguvusi izslēgt no savām rindām.
Pēc iespējamā spiega aresta strīdi sākušies arī Jelgavas krievu kopienā. Valentīna Kudrjavceva, kura Jelgavā rīko 9.maija pasākumus, gribējusi skaļu skandālu. Tāpēc «Facebook» uzrakstījusi Vladimiram Lindermanam, kurš sacerējis rakstu portālam Baltnews. Cita aktīviste Viktorija Rubika pret skandālu iebildusi. Noorganizējusi aizturētajam advokātu. Bet «Nekā Personīga» noliedz, ka būtu kā saistīta ar šo lietu.
Pēc biedra Krasnopjorova apcietināšanas afgāņu biedrība vākusi līdzekļus, lai varētu tiesā prasīt viņa atbrīvošanu pret drošības naudu. Tiesa gan pants, pēc kura iespējamais spiegs aizturēts, šādu iespēju neparedz.
Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežvietis: «Es plašāku komentāru sniegšu par situāciju. Ir jāsaprot, ka pašreizējos apstākļos, kad Krievija ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu ar rietumu pasauli un NATO dalībvalstīm, protams, izlūkošanas pasākumu īstenošana ir viena no tām lietām, kas ir Krievijas politiskās vadības dienas kārtībā. Un Krievija ir atkārtoti paudusi bažas par militārās klātbūtnes palielināšanos mūsu reģionā. Un, protams, visi jautājumi, kas saistīti ar NATO militāras infrastruktūras izveidi, NATO attīstīšanos šeit ar bruņojuma pārvietošanu, koncentrēšanu mūsu valsts teritorijā – tie neapšaubāmi ir tie jautājumi, kas pastiprināti izraisa Krievijas izlūkdienestu operatīvo interesi. Izlūkošana ir ļoti plašs jēdziens. Un izlūkdienesti izmanto daudz un dažādas metodes informācijas iegūšanai. Bet uzdrošināšos apgalvot, ka izlūkošanas pasākumu esence ir un paliks informācijas iegūšana no personām. Iesaistot slepenajā sadarbībā cilvēkus, kuriem ir pieeja informācijai, kuri savām acīm redz, savām ausīm dzird, redz dokumentus un spēj mērķtiecīgi, sistemātiski iegūt informāciju, apkopot informāciju, nodot to saviem kuratoriem. Un līdz ar to Krievijai ir pastiprināta interese veidot šeit aģentu tīklu, uzturēt aģentu tīklu, kas spēj sniegt apsteidzošo informāciju par visiem tiem jautājumiem, kas Krieviju operatīvi interesē mūsu valstī.»
Drošības policija dažus pēdējos gadus pastiprināti raugās uz bijušo militārpersonu biedrībām. Normunds Mežviets apliecina, ka agrāko militāristu kontakti ar biedriem Krievijā var tikt izmantoti, lai spiegotu Latvijā.
Mežviets: «Šiem cilvēkiem ir regulāri kontakti ar Krieviju. Ar bijušajiem dienesta biedriem, kas dzīvo Krievijā. Krievijā šādām veterānu organizācijām ļoti raksturīga ir specdienestu klātbūtne. Darbojas bijušie specdienestu darbinieki vai esošie specdienestu darbinieki, ir specdienestu darbinieki, kas ir kuratori šīm organizācijām. Līdz ar to mūsu valsts piederīgi dodoties uz Krieviju un piedaloties kaut kādos padomju militāro veterānu organizāciju organizētos pasākumos, viņi pakļauj sevi arī pretizlūkošanas riskiem. Viņi var izraisīt mums nedraudzīgās valsts izlūkdienestu interesi. Arī Ukrainas konfliktā Krievijas puse izmantoja šīs militāro veterānu organizācijas. Jāsaprot, ka tie ir vīrieši, kas ir reāli piedalījušies kara darbībā, kas ir izgājuši speciālu apmācību, kas ir arī attiecīgi ideoloģiski motivēti. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc veterānu organizācijas ir arī Drošības policijas redzes lokā. Tas, protams, absolūti nenozīmē to, ka cilvēki, kuri darbojas šādās veterānu organizācijās, tiek turēti aizdomās par sadarbību ar Krievijas specdienestiem. Tas tā neapšaubāmi nav.»
Drošības policija, pirms lietu nav beigusi skatīt tiesa, konkrētas detaļas par iespējamo spiegu un viņa nodarījumu un vāktās informācijas apjomu atklāt nevēlas. Aizturētais joprojām atrodas cietumā un nav izlaists arī pēc tam, kad to prasījis viņa advokāts. Nākamā tiesas sēde šajā lietā varētu notikt 16.janvārī.