Mazo ekspertu skolas un zīmola «Danonki» veiktais pētījums liecina, ka populārākie Latvijas bērnu našķi ir augļi, saldumi un konfektes, biezpiena sieriņš, jogurts un cepumi. Kaimiņvalstīs vecāki daudz retāk saviem bērniem ļauj našķēties ar saldumiem un konfektēm (Latvijā 51%, Igaunijā 29%, Lietuvā 19%). Ja dārzeņi Latvijas bērniem nav pat našķu topa desmitniekā, tad Igaunijā tie ir ceturtais populārākais pirmsskolas vecuma bērnu našķis.
TV raidījumu un pasākumu vadītāja Anna Rozīte atklāj, ka viņas meita Emīlija pārsvarā našķējas mājās, ārpusē viņas cenšas koncentrēties uz pamata ēdienreizēm.
«Kopumā ar mani viņa našķējas reti, izņēmums varētu būt publiski un kultūras pasākumi, kā piemēram, teātris vai kino, kur tā ir jau kā neatņemama tradīcija. Iespējams, ne vienmēr veselīga našķēšanās ir ciemošanās reizēs pie vecvecākiem, kuri zina manu nostāju šajā jautājumā, tomēr esmu pārliecināta, ka reizēm vēlme palutināt mazmeitiņu ņem virsroku, tāpēc neiebilstu,» stāsta Rozīte.
«Emīlijas iecienītākie našķi mājās ir dateles, rozīnes, žāvētas aprikozes un svaigi augļi, ka arī īpašs gardums - rudzu maize ar medu. Vasarās tās ir ogas un citi sezonas dārza labumi. Gatavojam arī «veikala saldumu» mājas versijas - cepam cepumus bez miltiem, cukura un sviesta, taisām saldējumu tikai no augļiem, konfektes - no riekstiem un žāvētiem augļiem. »
Anna atzīst, ka ne vienmēr šie eksperimenti Emīlijai «iet pie sirds», bet kādreiz viņa atzīst tos par gana labiem. Ārpus mājām našķi mēdz būt arī saldumi, tomēr abas cenšas turēt balansu starp mājas «vērtīgo našķēšanos» un ārpus mājas «cukuroto piedāvājumu», jo droši vien neviena no galējībām nav 100% laba.
«Izaicinājums ir kafejnīcu ēdienkartes un veikalu skatlogi, kas vilina ar ļoti cukurotiem un garšas pastiprinātāju bagātiem saldumiem, kuriem alternatīvas vai nu nav vai arī tās zaudē izvēlē pret pirmajiem, tāpēc uz pārtikas veikaliem es cenšos iet viena,» stāsta TV raidījumu vadītāja.
Galvenās Latvijas vecāku bažas našķēšanās kontekstā saistās ar sliktu ietekmi uz zobu veselību (89%), iespējamiem gremošanas traucējumiem (70%) un palielinātu svaru (62%). Lielu daļu latviešu (76%) satrauc tieši cukura daudzums našķos. Viena no raizēm ir arī par našķu došanu bērnam brīžos, kad paši vecāki nav klāt. Turklāt aptuveni puse atzīst, ka vecvecāki pārkāpj viņu našķēšanās principus, piedāvājot bērnam našķus, ko paši vecāki neakceptē.
Pediatre Gerda Lielause atzīst, ka savā praksē visai bieži saskaras ar bērnu gremošanas sistēmas, ādas, kā arī zobu veselības problēmām, ko izraisa nepareizi lietota pārtika.
«Ir divi vecuma posmi, kad bērniem redzu parādāmies šādas problēmas – ap 5 gadiem, kad pirmajos dzīves gados lietotais uzturs sāk atspoguļoties veselībā, un tad ap 9-10 gadiem, kad bērns jau iet skolā un nereti maltīti vai našķi izvēlas pats - ne vienmēr vecāku kontrolētu un veselīgu. Taču svarīgi saprast, ka bērni pārņem ģimenes uztura lietošanas tradīcijas un ieradumus, tāpēc vecākiem ir lieliska iespēja būt labiem paraugiem. Našķēties var un vajag – taču konfektes un citi saldumi būtu jānomaina pret veselīgiem produktiem – augļiem un dārzeņiem, piena vai pilngraudu produktiem».
