/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/30/11128950t1h9f1b.jpg)
Arheologi atraduši pierādījumus tam, ka Austrālijas aborigēni kontinentā dzīvojuši jau pirms 65 000 gadiem – tātad 18 000 gadus agrāk, nekā tika uzskatīts līdz šim, liecina zinātniskajā žurnālā «Nature» publicētais [s:55158].
Akmens gabals «pārraksta» Austrālijas vēsturi (82)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nozīmīgos artefaktus arheologi ieguva Austrālijas ziemeļos, kad kādā alā izraka ārkārtīgi senus akmens cirvjus un okera gabalus, kas, iespējams, izmantoti zīmēšanai. Arheologi uzskata, ka atrastie akmens cirvji ir pasaulē vecākie zināmie darbarīki.
Lai arī vēl notiek darbs pie artefaktu analīzes, tomēr pētniekiem jau iepriekš bija aizdomas, ka pirmie cilvēki Austrālijā parādījās vairāk nekā pirms 47 000 gadu.
«Mēs Austrālijas vēsturē atklājām jaunu laikmetu un noskaidrojām, ka cilvēks šajā reģionā ienācis 18 000 gadus agrāk, nekā uzskatīts iepriekš. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs atklājums, kas pamatīgi ietekmē cilvēka izcelšanās hronoloģiju,» medijiem atklāja Kvīnslendas universitātes profesors Kriss Klārksons.
Līdz ar akmens cirvjiem arheologu komanda atrada arī vizlas un okera gabalus, kā arī akmens plāksnes, uz kurām bija sarkanā okera pēdas.
«Šis atradums mums atklāj, ka jau tajā laikā cilvēki bija aizrāvušies ar mākslu,» teica Klārksons.
Kopš 1970. gada izrakumi Austrālijas ziemeļu teritorijā esošajā alā ir veikti četras reizes, un kopā ir savākti vairāk nekā 1000 artefakti.